Mākoņdatošana iesoļo otrajā desmitgadē

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Mākoņdatošana, kas reiz sākās kā eksperiments, tagad ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām IT jomām. Pirms 10 gadiem mākoņdatošanu tradicionālajā IT sfērā neuzņēma ar sajūsmu, bet šobrīd programmatūras eksperti uzskata, ka otrā desmitgade nāks ar mākoņdatošanas iekļaušanu tādās jaunās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts vai nākotnes digitālā uzņēmējdarbība.

«Baltimax» pārdošanas vadītājs Deivids Pelenis norāda, ka pēdējos desmit gados mākoņdatošana ir mainījusi IT nozares iespējas un to, ko gaidām no mākoņdatošanas. «Diskusijas un šaubas par mākoņdatošanu jau ir norimušas, vairums drošības ekspertu piekrīt nostājai, ka mākoņdatošanas drošība ir pārāka par tradicionālajiem IT līdzekļiem,» atzīst D.Pelenis.

Mākoņdatošana arvien biežāk kļūst par pamatu jaunām tehnoloģijām – jaunās paaudzes digitālajai uzņēmējdarbībai, elastīgākiem un dažādām vajadzībām pielāgojamiem risinājumiem. Tāpēc IT menedžeriem pastāvīgi jāadaptē savas stratēģijas, lai tās tiktu līdzi mākoņdatošanas iespējām.

Tiek prognozēts, ka nākotnē visas IT sistēmas darbosies tikai datu mākoņos.

«Arvien izteiktāka kļūst tendence, ka šobrīd vairums inovāciju tiek pārceltas uz datu mākoņiem vai arī tiek veidotas, iesākumā ņemot talkā mākoņdatošanu. Arvien vairāk ražotāju izstrādā savus produktus, paturot prātā to piemērojamību mākoņdatošanai, parādās arī atsevišķi mākoņdatošanas pakalpojumi. Mākslīgais intelekts, strauji augošais lietu internets – tās ir tikai dažas no šobrīd aktuālajām inovācijām,» stāsta «Baltimax» pārstāvis.

Šīm tendencēm viegli padodas arī bizness –

dažāda lieluma uzņēmumi un organizācijas izvēlas mākoņdatošanas risinājumus tradicionālo IT risinājumu vietā.

Saskaņā ar «Eurostat» datiem 2016.gadā Eiropā mākoņdatošanu izmantoja 21% uzņēmumu, vislielākais pieaugums fiksēts lielajos uzņēmumos (+10%). Savu serveru vai datu glabātavu izmantošana arvien biežāk tiek vērtēta kā konservatīva; pastāv uzskats, ka atteikšanās no inovācijām bremzē biznesa konkurētspēju.

Eksperti atzīst – ja tagad uzņēmēji, atsakoties no inovācijām, vēl nemana lielu atšķirību no līdzīgiem uzņēmumiem, nākotnē šī starpība būs ievērojami izteiktāka un tas var beigties ar skumju scenāriju – uzņēmuma bankrotu vai darbības apturēšanu. Taču ne visi uzņēmumi var izmantot mākoņdatošanas pakalpojumus tiem piemērojamo stingro drošības un regulējuma aspektu dēļ, tāpēc šiem uzņēmumiem joprojām jāsargā dati iekšējās, lokālās sistēmās.

«Kamēr regulējuma politika mainās lēnāk, nekā attīstās tehnoloģijas, uzņēmumiem nākas samierināties ar esošo stāvokli. Taču lielāku problēmu saskatu tajā, ka no inovācijām uzņēmumus attur nevis tiesiskais regulējums, bet dažādi mīti, nepamatotas bailes, kas bieži saistītas ar sarežģītiem tehnoloģiskiem terminiem, nevis ar reāliem apdraudējumiem,» tā situāciju komentē D.Pelenis.

Eksperti arī norāda, ka stratēģija «viss mākoņos» uzņēmumos var tikt ieviesta pakāpeniski – tā vietā, lai vienā piegājienā pārceltu visus datus uz centriem mākoņos, var sākt ar izmantojamās programmatūras nomaiņu pret mākoņdatošanas vai SaaS pakalpojumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu