RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Biznesa risku apdrošinātāji brīdina par dramatisku kiberdraudu pieaugumu Eiropā

TVNET
Foto: Caro/ScanPix

469 dienas jeb 15 mēneši, tas ir vidējais laika periods Eiropas uzņēmumos līdz tiek konstatēts kiberuzbrukums, secināts starptautiskās darījumu risku apdrošināšanas kompānijas «Marsh&McLennan Companies» pētījumā. Salīdzinājumam - pasaulē tās ir vidēji 146 dienas. Tas nozīmē, ka, ja uzņēmumā ir notikusi ielaušanās 2015.gadā, tas vēl līdz šai dienai nav konstatēts.

«Marsh» pētījumā, imitējot t.s. «kibervētru», kas potenciāli varētu skart Eiropas valstis, norāda uz diviem «vājajiem punktiem». Pirmkārt,

Eiropas valstis, pateicoties to augsti attīstītajai ekonomikai un nozīmīgajai ģeogrāfiskai atrašanās vietai, ir kibernoziedznieku mērķis numur viens.

Tā, piemēram, laika posmā no 2016. gada janvāra līdz septembrim, 19% no visiem globāli fiksētajiem mērķētajiem uzbrukumiem ir konstatēti Vācijā, 16% Beļģijā un 12% Spānijā un Apvienotajā Karalistē.

Otrs kritiskais punkts ir izmaiņas likumdošanā. Eiropas Savienības plānotie grozījumi datu aizsardzības regulējumā pieprasa uzņēmumiem atklāt valsts iestādēm datu noplūdes gadījumus. Uzņēmumam nespēja to nodrošināt, novedīs pie naudas sodā līdz pat četriem procentiem no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Šajā sakarā aktuāls ir jautājums, cik Eiropas uzņēmēju ir gatavi šādām finanšu sankcijām.

No uzņēmējdarbības viedokļa

ar kiberrisku ir jāsaprot ne tikai ārējs apdraudējums, bet arī visi tie potenciālie riski, kas var rasties kompānijas iekšienē,

norāda «Marsh» kredītrisku konsultante Sandra Smiltniece. Uzņēmumos ir gan darbinieki, kas strādā ar datu bāzēm, grāmatvedības un citām programmām, kā arī servisa uzņēmumi un ārpakalpojumu sniedzēji, kas ierodas apkopt datorus, proti, risks nozaudēt datus nav saistīts tikai ar datorvīrusiem vai kiberuzbrukumu.

«Diemžēl joprojām lielākā daļa uzņēmumu kiberrisku saista tikai klientu datu apdraudējumu vai biznesa pārtraukumu - nespēju veikt pasūtījumus vai saņemt naudu. Latvijā lielākā daļa uzņēmumu ir mazie un vidējie, kuriem ir savas nelielas klientu vai sadarbības partneru datu bāzes, un darbojas klasiskā atruna - mūsu uzņēmumam nav nekādas sensitīvas informācijas. Bet,

vai ir padomāts, kas notiek, ja iziet no ierindas programmas un uzņēmums nevar mēnesi veikt aprēķinus un piestādīt rēķinus?»

jautā «Marsh» kredītrisku konsultante.

«Marsh&McLennan Companies» pētījumā uzsvērts, ka no kiberuzbrukumiem nav pasargāta neviena nozare. Lielākais risks, protams, skar biznesam kritiskas infrastruktūras, piemēram, interneta bankas, un politisko partiju un vēlēšanu sistēmas (šogad vēlēšanas notiks Nīderlandē, Francijā un Vācijā).

vēlēšanas Latvija Vācija Kibernoziedzība Francija Beļģija Nīderlande Spānija
0 Komentāri