Pērn ļaunatūru – dažādu vīrusu un ļaunprātīgu programmu – uzbrukumi mobilajām ierīcēm salīdzinājumā ar 2015.gadu ir trīskāršojušies, tāpēc lietotājiem aizvien vairāk ir jādomā par savu privāto datu drošību, liecina «Kaspersky Lab» pētījums.
Pētījums: kiberuzbrukumi viedtālruņiem pieaug. Kā pasargāt savus datus?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2016.gadā krāpniecisko un kaitniecisko programmu instalācijas pārsniedza 8,5 miljonus, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2015.gadā. Visizplatītākā ļaunatūra pērn bija dažādi Trojas vīrusi, kas īpaši apdraud ierīces ar vecākām operētājsistēmu versijām. Tāpēc mobilo sakaru operators Bite ir apkopojis dažus ieteikumus, ko vērts ņemt vērā, lai pasargātu sevi un savu ierīci no virtuāliem draudiem.
#Never vaļā failus vai neklikšķini uz saitēm, kas saņemtas no nezināma sūtītāja
Pirms dažām dienām internetu un sociālos tīklus pāršalca vēsts, ka saziņas aplikācijā «WhatsApp» izplatās jauns vīruss. Diemžēl arī šī populārā lietotne līdzīgi kā Facebook u.c. nav pasargāta no hakeru apdraudējumiem, turklāt dažādās formās. Tāpēc tās izstrādātāji iesaka pievērst uzmanību pazīmēm, kas varētu liecināt, ka saņemtā ziņa ir krāpnieciska. Proti, sūtītājs apgalvo, ka ir saistīts ar «WhatsApp», ziņā ietverts lūgums pārsūtīt to tālāk vai tiek norādīts, ka no konta bloķēšanas vai citām negatīvām sekām var izvairīties, tikai pārsūtot konkrēto ziņu vēl kādam, tiek piedāvāta dāvana vai cits bonuss.
Kā rīkoties? Nevajag neko lejupielādēt, vērt vaļā failus, spiest «Atskaņot» (play) pogu, lai it kā noklausītos saņemtu balss ziņu, un klikšķināt uz saitēm, ko sūta nezināms lietotājs. Attiecīgo sūtītāju vajag bloķēt, bet viņa ziņu – izdzēst. Par bloķēšanu «WhatsApp» vidē vairāk var uzzināt šeit.
#Parūpējies par antivīrusu, jo apdraudējums var slēpties pat drošās vietnēs
Šķiet, kas gan varētu būt drošāks kā «Google Play»? Tomēr «Kaspersky Lab» vēl šā gada februāra beigās atklāja šajā vietnē vismaz 50 jaunas ar Trojas vīrusu «Trojan.AndroidOS.Ztorg.am» inficētas mobilās aplikācijas, kas lejupielādētas vairāk nekā 100 tūkstošu reižu. Starp citu – šī ļaunprātīgā programmatūra tiek izmantota informācijas zagšanai un ierīču inficēšanai ar vīrusiem.
Trojas vīrusa ļaunprātīgie izplatītāji bieži vien slēpjas aiz populārām lietotnēm, piemēram, «Pokemon GO gids». Šī viltotā aplikācija līdz šim lejupielādēta vairāk nekā 500 tūkstošus reižu.
«Kibernoziedznieki maskējas aizvien gudrāk, tāpēc dažādus vīrusus un ļaunprātīgas programmas atpazīt kļūst grūtāk, it sevišķi vietnēs, kas pašas par sevi vieš uzticību. Tādēļ par datu drošību mobilajās ierīcēs ir jārūpējas. Mēs to esam izdarījuši klienta vietā, proti, jaunajos tarifu plānos kā papildu bonusu iekļāvām antivīrusu. Tas ne vien brīdinās par nedrošām vietnēm un iespējamiem apdraudējumiem, bet arī neietekmēs ierīces ātrumu vai atmiņu. Vēl vairāk – klientam pašam nekas nebūs jāinstalē vai jāatjaunina, jo Bite to izdarīs viņa vietā. Taču jāņem vērā, ka, pieslēdzoties dažādiem Wi-Fi tīkliem, ierīce vairs nebūs drošībā, jo mūsu antivīruss darbojas tikai Bites tīklā,» skaidro Bite tehniskais direktors Gints Butens.
Butens vērsa uzmanību, ka 2016.gadā tieši Trojas vīrusi bija vadošā ļaunatūra, kas inficē viedierīces. Tāpat izplatītas bija sevišķi attīstījušās izspiedējvīrusu grupas, kas bloķē ierīci un pieprasa izpirkumu, un mobilo banku aplikāciju Trojas vīrusi, kas zog maksājumu datus.
# Neiekrīti kibernoziedznieku nagos – publiskos Wi-Fi lieto piesardzīgi
Publiskie bezvadu tīklāji jeb Wi-Fi, kuriem nav paroļu un/vai kuriem var pieslēgties liels daudzums lietotāju, ir nākamā vieta, kur pulcējas kibernoziedznieki. Jāpatur prātā – izmantojot šādus Wi-Fi, ierīce faktiski tiek «atvērta» publiskai apskatei. Īpaši apdraudēti ir izejošie dati – e-pasti, paroles, maksājumu informācija utt. Turklāt hakeri var izmantot bezvadu tīklu, lai inficētu ierīci ar ļaunatūru, kas izplata vīrusus tālāk.
Ko darīt? Pirmkārt, izmantojot publiskos tīklus, izvairīties no savas norēķinu informācijas un paroļu ievadīšanas. Otrkārt, pievērst uzmanību pat zināmu vietņu nosaukumiem, jo hakeri tās bieži mēdz viltot, tāpēc lietotājs ievada savus privātos datus krāpnieciskā vietnē, neapzinoties riskus. Treškārt, ja bieži nākas izmantot publiskos tīklājus, nodrošini savu ierīci ar antivīrusu!
«Patiesos riskus un zaudējumus mēs bieži vien saprotam tikai tad, kad ir par vēlu. Ne velti Lielbritānijas apdrošināšanas kompānija «Lloyd’s» secinājusi, ka pasaulē uzņēmumi ik gadus zaudē ap 400 miljardiem ASV dolāru tikai tāpēc, ka hakeri uzlauž vai inficē viņu ierīces – gan datorus, gan viedtelefonus. Šī problēma pasaulē kļūst aizvien aktuālāka. Arī mūsu klienti norāda, ka mobilo ierīču drošības jautājumi viņiem ir svarīgi. Piemēram, Bites jaunākās klientu aptaujas dati liecina, ka katrs trešais mūsu klients jau lieto antivīrusu, bet teju 35% klientu apsver šādu iespēju. Tāpēc iekļāvām antivīrusu jaunajos tarifu plānos,» piebilda Butens.