Lai gan kārtējā Eiropas mēroga kiberuzbrukumā tiek izmantots vīruss, kas izskatās pēc parasta šifrējošā izsiedējvīrusa, kas šifrē upura datus un prasa izpirkuma maksu par to atšifrēšanu, šoreiz nauda varētu nebūt uzbrukuma mērķis, trešdien žurnālistiem sacīja Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» vadītāja Baiba Kaškina.
Eksperte skaidroja, ka aizdomas par to, ka ar izspiedējvīrusu tiek maskēti citi mērķi, rada tas, ka ar uzbrucējiem sazināties iespējams tikai vienā veidā - ar e-pasta starpniecību, kas jau kopš otrdienas, 27.jūnija, ir bloķēts. Tāpat uzbrucēju virtuālās valūtas «bitcoin» maciņā no visas pasaules ienākuši tikai 6000 ASV dolāru (5320 eiro), kas ir niecīga summa.
Tāpat Kaškina atzīmēja, ka veids, kādā uzbrucēji plānojuši pārvaldīt uzbrukuma finanses, kopumā izskatās nepārdomāts.
«Līdz ar to
izskatās, ka aiz izspiedējvīrusa maskēts mēģinājums traucēt darbu.
Iemesls varētu būt konkurentu attiecību kārtošana, politiski mērķi,» pieļāva eksperte.
Savukārt «Cert.lv» vadītājas vietnieks Varis Teivāns trešdien žurnālistiem sacīja, ka šifrējošā izspiedējvīrusa «NotPetya» Latvijā skartajiem uzņēmumiem ir filiāles Ukrainā, kas ir viena no uzbrukumā visvairāk cietušajām valstīm. Tāpat Latvijā uzbrukumā cietusi kāda privātpersona.
Runājot par uzbrukuma ietekmi uz Latviju, Teivāns atzīmēja, ka upuru skaits pagaidām ir mazs, tomēr cietušo uzņēmumu darbība traucēta būtiski. «Vienā no uzņēmumiem biznesa procesi pašlaik pilnībā tiek vadīti ar telefonu palīdzību,» atzina «Cert.lv» pārstāvis.
Jau ziņots, ka
hakeri 27.jūnijā izvērsa kārtējo Eiropas mēroga kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina.
Uzbrukums sākās apmēram plkst.14 pēc Latvijas laika, un sākotnēji tam bija pakļauti Ukrainas un Krievijas uzņēmumi, bet pēc tam tas sāka izplatīties arī Rietumeiropā. Atbilstoši ekspertu atzinumam uzbrukumā tiek izmantots izspiedējvīruss, kas bloķē lietotāju datorus, pieprasot pārskaitīt 300 ASV dolāru, konvertējot tos virtuālajā valūtā «bitcoin».
