RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Drošāka interneta centrs: interneta lietotāji ir lētticīgi un rīkojas nedroši

LETA
  • Raksts
  • Video
Foto: PantherMedia/ScanPix

Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē turpina ticēt neticamiem piedāvājumiem un rīkoties nedroši, trešdien informējot par kiberdrošības tēmai veltītu sociālo eksperimentu rezultātiem, žurnālistiem sacīja Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Viņa sacīja, ka Latvijas interneta lietotāju zināšanas par drošību internetā ir gana augstas, tomēr, kolīdz tās jānodemonstrē praksē, ir problēmas. «Aptaujājot cilvēkus par to, kā viņi rīkotos dažādās situācijās, viņi no piedāvātajiem atbilžu variantiem visbiežāk izvēlas pareizāko, tomēr, kolīdz pārbaudām viņu rīcību reālā situācijā, saprotam, ka cilvēkiem pietrūkst kritiskās domāšanas, kas ļautu adekvāti izvērtēt situāciju un nepakļaut sevi riskam,» piebilda Katkovska.

Lai pārbaudītu, kā Latvijas iedzīvotāji rīkojas dažādās reālās dzīves situācijās, kas ietver sevī potenciālu kiberrisku, Drošāka interneta centrs turpināja gada sākumā iesākto sociālo eksperimentu sēriju, un prezentēja trīs eksperimentu rezultātus.

Pirmajā eksperimentā sociālajos tīklos «Facebook» un «Draugiem.lv» tika izvietots viltus sludinājums par internetā nopērkamiem ceļojumiem ar ļoti zemu cenu. «Eksperimenta vajadzībām apzināti izveidojām sludinājumu ar neesošas ceļojumu aģentūras nosaukumu, arī kontaktinformācija nebija pieejama, bet reklāmā pieminētās viesnīcas tika izdomātas un sludinājumā redzamās sievietes attēls tika ņemts no visiem pieejama interneta kataloga,» skaidroja Katkovska.

Četru dienu laikā uz reklāmas uzklikšķināja 1000 cilvēku un, neskatoties uz aizdomīgi zemo cenu un citām, šķietami viegli aizdomas radošām niansēm, 60% cilvēku uzticēja viltus aģentūrai savu vārdu, uzvārdu, epastu un bija gatavi turpināt savas darbības ar bankas kartes datu ievadi, tomēr šinī brīdī eksperiments tika pārtraukts un cilvēki tika informēti par to, ka šāda rīcība ir nedroša.

Otrs eksperiments bija orientēts uz jauniešiem, proti, sociālajā tīklā «Instagram» tika izveidots viltus konts «emojicrazelv», kas piedāvāja lejupielādēt lietotni, kas nodrošinātu lejupielādētāju «Androd» un «Apple» tālruņos foto filtrus un 3D emocijikonas, kādas pieejamas tikai jaunajā «Apple iPhone X» viedtālrunī.

Četru dienu laikā uz profilā izvietotās saites uzklikšķināja 324 jaunieši, bet 70% no viņiem centās šo lietotni arī lejupielādēt. «Ja zem saites lēptos vīruss, šie jaunieši būtu inficējuši savus telefonus,» piebilda eksperte.

Tikmēr trešā eksperimenta laikā kāds «uzticama paskata» pensionārs ar datoru darbojoties kādā no Rīgas kafejnīcām izveidoja viltus profilu sociālajā tīklā «Facebook», kurā uzdevās par 13 gadus vecu meiteni. «Uzrunājot septiņus kafejnīcas apkmelētājus un lūdzot tiem viņam palīdzēt atbilstošas profila bildes atrašanā un pievienošanā, tikai divi atteicās to darīt. Tas parādā cilvēku nezināšanu vai situācijas nopietnības neizvērtēšanu,» sacīja Katkovska.

Jau ziņots, ka Latvijas Drošāka interneta centrs gada sākumā veica sociālos eksperimentus «Viltus kastinga aģentūra» un «Tava privātā informācija uz svešinieka T- krekla».

Pirmā eksperimenta «Viltus kastinga aģentūra» mērķis bija pārbaudīt, kā vecāki izturas pret bērnu privātumu internetā. Eksperimenta laikā sociālajā portālā «Facebook» tika izveidots viltus kastinga aģentūras sludinājums ar aicinājumu vecākiem pieteikt bērnus neesošai filmēšanai. Vecāki, kuri atsaucās, pēc tam tika apzvanīti un aptaujāti.

Otrs eksperiments «Tava privātā informācija uz svešinieka T- krekla» laikā tika veikta trīs 12 un 13 gadus vecu bērnu sociālo tīklu profila analīze. Ar bērnu vecākiem tika sarunāts, ka bērni drīkst piedalīties eksperimentā. Mamma paņēma bērnu līdzi uz tikšanos un uz brīdi atstāja vienu. Bērnu sarunā iesaistīja nepazīstams vīrietis, kam uz T-krekla bija uzdrukāta par bērnu atrodamā informācija sociālajā tīklā.

Toreiz tika secināts, ka vecāki pārāk vieglprātīgi izturas pret savu bērnu privātumu internetā, un arī paši bērni tiešsaistē izpauž pārāk daudz informācijas par sevi.

Drošība iPhone Instagram Facebook Apple
0 Komentāri