6 izplatīti lēna interneta iemesli

1. Frekvenču un kanālu pārslodze

Interneta rūteris mājoklī vai birojā nav izolēts no apkārtējās vides. Bezvadu internets darbojas ar radioviļņu palīdzību, kas parasti atrodas 2.4 GHz vai 5 GHz frekvencēs. Šis radio signāls izplatās ārpus apdzīvoto telpu sienām un to «dzird» arī kaimiņu bezvadu iekārtas. Tā kā abas frekvences vienlaicīgi izmanto virkne iekārtu – kaimiņu rūteri un tīklam pieslēgtās ierīces – frekvences kļūst intensīvi noslogotas. Attiecīgi savienojuma kvalitāte jūtami pasliktinās. Šādu situāciju bieži var novērot darba dienu vakaros, nedēļas nogalēs un skolēnu brīvdienās.

Parasti lietotājiem, kuriem ir pieslēgts internets un uzstādīts Wi-Fi rūteris, tas automātiski darbojas sākotnējā kanālā. Tomēr būtiski, ka abās frekvencēs ir pieejami vairāki kanāli, tādēļ interneta ātrumu daudzos gadījumos var uzlabot esošā kanāla maiņa uz citu, mazāk aizņemtu. Ja ierīce atbalsta 5 GHz frekvenci, tad vislabāk izvēlēties tieši to, jo šī frekvence nav tik noslogota kā 2.4 GHz.

2.Ierīču tehniskā specifikācija

Lai savlaicīgi izvairītos no interneta zudumiem, iekārtas, kurām tas ir iespējams, ieteicams pievienot interneta kabelim. Tomēr, ja interneta ātrums ir zemāks nekā operatora nodrošinātais, jāpārliecinās, ka tīklam pieslēgtās ierīces atbalsta operatora garantēto ātrumu. Proti, pat visjaudīgākais optiskais internets strādās lēni, ja dators būs 20 gadus vecs vai tā tīkla karte neatbalstīs piedāvātā savienojuma ātrumu. Tāpat jāpārbauda, vai vadi ir labā tehniskā stāvoklī – vai kāds posms nav iespiests durvīs un vai kabelis ir kārtīgi pievienots ierīcei.

3.Rūtera programmatūra

Ne tikai datoriem un citām ierīcēm ir jābūt interneta ātrumam atbilstošām – tādam jābūt arī rūterim. Rūteris nebūt nav vienkārši «kastīte». Svarīgi, lai tam būtu uzstādīta jaunākā programmatūra, kas mazinās darbības nepilnību risku. Meklējot informāciju ierīces ražotāja mājaslapā, ikviens var pārliecināties, kāda programmatūra ir viņa rūterim un vai ir pieejama jaunāka versija, ko iespējams pašrocīgi atjaunināt. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai rūterim ir elektriskais ports, kurā tiek pieslēgts operatora interneta vads, kas atbalsta lielu interneta ātrumu. Šiem nolūkiem vislabāk izvēlēties rūterus ar gigabitīgiem portiem.

4.Rūtera jauda un novietojums

Wi-Fi tīkla optimālai darbībai bez atbilstošas programmatūras liela nozīme ir arī rūtera atrašanās vietai telpā. Tā kā ierīces signāls izplatās apļveidā, novietojot rūteri istabas stūrī, daļa signāla tiek zaudēta. Tāpēc iekārtu vēlams novietot tuvāk telpas centram, tālāk no sienām un stūriem, kā arī pēc iespējas augstāk, ideālā gadījumā – pie griestiem. Šādi telpā iespējams panāk labāko Wi-Fi signāla pārklājumu. Tāpat svarīgi, cik ierīču ir pieslēgtas vienam rūterim un, cik lielu platību nepieciešams apgādāt ar bezvadu internetu. Tā, piemēram, divstāvu mājā vai četristabu dzīvoklī būtu nepieciešami vismaz divi rūteri, lai internets darbotos bez traucējumiem. Arī mājas sienu biezums un materiāls, īpaši dzelzsbetons daudzdzīvokļu mājās, var slāpēt Wi-Fi signālu.

5.Bezvadu tīkla standarts

Ik reizi, iegādājoties jaunu rūteri, datoru vai viedierīci, ir jāpievērš uzmanība, kādas bezvadu tehnoloģijas šīs iekārtas atbalsta. Ierīcēm, kas aprīkotas ar iepriekšējās paaudzes bezvadu tīkla standartiem (piemēram, 802.11N vai 802.11B) ieteicams izvērtēt iespējas aizstāt ar jaunām. Var izraudzīties iekārtu, kas atbalsta 802.11AC jeb «Wireless AC» standartu. Papildus uz ierīcēm vienmēr redzams šāda tipa marķējums: AC750, AC2600 u.c. Tas norāda uz kopējo bezvadu tīkla caurlaidību, proti, jo lielāks ir skaitlis, jo raitāk iekārta darbosies. Kā optimāls izvēles variants kalpos AC1200.

6. Drošība un citi iemesli

Ja interneta zudumi turpinās, pastāv iespēja, ka tīklam piekļuvis un to bez atļaujas izmanto vēl kāds lietotājs. Tā ir ikdiena Wi-Fi tīkliem, kuru parole ir pārlieku vienkārša («0123456», «qwerty», «parole» u.tml.), tādēļ drošības nolūkos paroli ieteicams izveidot sarežģītu. Tāpat biežs iemesls lēnai interneta darbībai ir vīrusu iekļūšana un izplatīšanās datorā, ko var risināt ar kvalitatīvas antivīrusu programmas palīdzību.

Visbeidzot, signāla kvalitāti ietekmē arī satura piegādātājs. Ārzemju resursiem ir jāveic garāks ceļš līdz gala lietotājiem, savukārt vietējās mājaslapas mēdz pārslogot liels apmeklētāju skaits. Piemēram, ja interneta vietne tiek pieminēta televīzijā un daudzi lietotāji to vienlaikus apmeklē, taču mājaslapa nav gatava lielai datu plūsmai, tās darbība būs traucēta.

Ja māc šaubas, vai interneta ātrums atbilst tam, kādu nodrošina operators, to ir iespējams vienkārši pārbaudīt. Interneta ātruma tests ir veicams dažādās tiešsaistes vietnēs, tostarp speedtest.net un interneta-atrums.baltcom.lv.