Digitālo robežu pasaulē konfidencialitāte kļūst par arvien izplūdušāku koncepciju, un attiecības nav izņēmums. Piemēram, 70 % pāru koplieto paroles, PIN vai pirkstu nospiedumus, lai piekļūtu personiskajām ierīcēm, un 26 % partnera ierīcē glabā kāda veida intīmus datus, piemēram, intīmas ziņas no partnera un tam sūtītās (14 %), savas intīmās fotogrāfijas (12 %) un intīmus videomateriālus, kuros pāris ir redzams kopā (11 %). Turklāt ar partneri koplietotajos kontos un ierīcēs ļaudis glabā sensitīvus datus, piemēram, finansiālu informāciju (11 %) vai ar darbu saistītus datus (11 %).
Viss ir lieliski, kad attiecības ir veselīgas un dati ir drošās rokās, bet šķiršanās rada dažas skaidri saskatāmas problēmas. Kad attiecības sāk brukt, intīmu atmiņu koplietošana ierīcēs vai tiešsaistes kontos no pilnīgi pašsaprotamas laimīgu attiecību daļas kļūst par potenciālām privātās dzīves šausmām.
No tiem, kas ir piedzīvojuši šķiršanos, 12 % ir publiski izpauduši vai gribējuši izpaust bijušā partnera privāto informāciju, lai atriebtos, 12 % ir sabojājuši vai gribējuši sabojāt bijušā partnera ierīci un 21 % ir izspiegojis bijušo partneri, izmantojot kontus, kam abi varēja piekļūt. Ir iespējama arī finansiāla ietekme: desmitdaļa (10 %) ļaužu atzina, ka internetā ir tērējusi bijušo partneru naudu.
Interesanti, ka ir novērojamas atšķirības starp dzimumiem. Vīrieši daudz biežāk nekā sievietes publiski izpauž bijušo partneru privāto informāciju, lai atriebtos, (17 % salīdzinājumā ar 7 %) un izmanto bijušo partneru informāciju savā labā (17 % salīdzinājumā ar 8 %). Savukārt sievietes daudz vairāk nekā vīrieši ir gatavas rīkoties godīgi un pēc šķiršanās dzēst visu bijušā partnera informāciju no savas ierīces (55 % salīdzinājumā ar 49 %) un dzēst visas bijušā partnera fotogrāfijas un videomateriālus (56 % salīdzinājumā ar 48 %).
Tomēr sievietēm ir arī tieksme izmantot kādu slēptu taktiku: salīdzinājumā ar 28 % vīriešu 33 % sieviešu atzīst, ka izspiego bijušos partnerus sociālajos tīklos.
