Lai neiekristu krāpnieku lamatās, Markuss Džeikobsons iesaka ierobežot privāto informāciju, kuru lietotājs izpauž internetā. Krāpnieki sākumā savāc personisko informāciju par potenciālajiem upuriem, bet pēc tam, balstoties uz šo informāciju, kompāniju vārdā izsūta viņiem ticama izskata vēstules ar linku uz viltotām banku un finanšu organizāciju interneta lapām. Daudzi lietotāji šādā veidā ir atklājuši savus lietotājvārdus, paroles un kontu numurus. Lai upurim nerastos šaubas par interneta lapas, kurā viņi tikuši iemānīti, patiesumu, ļaundari izmanto dažādas viltības. Piemēram, atverot viltotu interneta lapu, Internet Explorer pārlūka navigācijas panelis pārklājas ar pilnībā funkcionējošu viltotu paneli, kurā parādās pavisam cits URL. Taču tie ir tikai ziediņi, apgalvo Markuss: jau tuvākajā nākotnē vēstules un interneta lapas izskatīsies vēl ticamākas. Piemēram, uzzinot, ka cilvēks ir izpildījis vairāksolīšanu interneta izsolē eBay, krāpnieks nosūta upurim vēstuli, kurā teikts, ka viņš ir uzvarējis izsolē, tādēļ darījuma noslēgšanai ir jānosūta personiskie dati. Ļaundari var iegūt informāciju par cilvēkiem arī čatos, interneta dienasgrāmatās, kā arī caur ātrās ziņojumapmaiņas dienestiem: uzzinot upura paziņu un radinieku vārdus, viņam tiek nosūtīta vēstule, kuru it kā sūtījuši pazīstami cilvēki. Vēl viens phishing veids ir ziņojumi par problēmām, kas saistītas ar klienta piekļuvi internetam. Šajos ziņojumus, kurus ir "nosūtījis" interneta pieslēguma nodrošinātājs, tiek lūgts apstiprināt uzskaites datus. Džeikobsons paredz, ka, izmantojot šādus viltus ziņojumus, nākotnē tiks piekrāpti līdz pat 50% lietotāju. Statistika liecina, ka šobrīd aptuveni 3% lietotāju iekrīt krāpnieku izliktajās lamatās. Kaut arī pastāv tehnoloģijas, kuras izmantot cīņā pret šāda veida krāpšanām, arī pašiem lietotājiem ir jāiesaistās. "Konfidenciālai informācijai jābūt pieejamai publiskajās lapās tikai galējas nepieciešamības gadījumos, vai arī tad, ja lietotājs, apzinoties risku, ir piekritis informācijas izvietošanai," sacīja Džeikobsons.