Pēdējo desmit gadu laikā Japānas uzņēmumi regulāri ieņēmuši visvairāk vietu pirmajā desmitniekā, 2004.gadā tās bija piecas kompānijas. Vēl viena valsts, kas pārstāvēta pirmajā desmitniekā, ir Dienvidkoreja; Samsung pirmo reizi sarakstos parādījās 1998.gadā, kad kompānija sāka transformāciju no zemā gala (low-end) un zemas cenas preču ražotāja uz zīmolu, kas konkurē ar kvalitatīviem produktiem. Pēdējo desmit gadu laikā pirmajā desmitniekā regulāri tika pārstāvētas tās pašas japāņu kompānijas, taču vairāk pārmaiņu bijis amerikāņu kompāniju sarakstā. Tādi industriālie milži kā General Electric, Kodak un Motorola atkāpušies Micron Technology, Intel un HP priekšā – nodrošinot zināmu mainību Amerikas izpētes un izstrādes veiksmei, raksta The Economist. Lai iegūtu patentu, parasti nepieciešami trīs līdz pieci gadi, tā 2004.gada patenti atspoguļo gadsimtu mijā pieteiktos patentus. Patentu aizsardzība ilgst 20 gadus, sākot no iesniegšanas datuma, dodot iespēju veiksmīgiem uzņēmumiem iegūt ilgstošu savu izgudrojumu tiesību ekskluzivitāti. Ikvienam no pagājušā gada galvenajiem patentu turētājiem Amerikas patentu birojā ir vairāk nekā 1000 patentu pieteikumu. Izpētei un izstrādei ik gadus tērē vairāk nekā 5 miljardus dolāru. IBM pelna vairāk nekā 1,2 miljardus dolāru no intelektuālā īpašuma licencēm, ko aizsargā patenti. Janvārī IBM piekrita atļaut 500 patentu lietošanu atvērtā koda programmētājiem, Sun Microsystems piedāvā vairāk nekā 1600 patentus atvērtajam kodam, arī savu operētājsistēmu programmatūru Solaris 10. Šī stratēģija ir pretēja Microsoft stratēģijai, kas izmanto intelektuālo īpašumu, lai traucētu tādas atvērtā koda programmatūras kā Linux operētājsistēma konkurētspējai. Liktenīgā kārtā ilgus gadus Microsoft aktīvi nepiedalījās savu tehnoloģiju patentēšanā, tā vietā paļaujoties uz brīvu „pārdošanas noslēpumu” aizsardzību. Taču nesen tas ir mainījies. Programmatūras giganta vadītājs Bils Geitss saka, ka patentu iegūšana tagad ir prioritāte. Kompānija nolīgusi darbā Maršalu Phelpu, kas vadīja IBM patentu stratēģiju un attīstīja IBM licencēšanas biznesu. Microsoft ieņēma apmēram 30.vietu pagājušā gada patentu līderu sarakstā ar 650 patentiem. Izpētei un izstrādei Microsoft tērē apmēram 6 miljardus dolāru gadā, un 2004.gadā kompānija pieteica vairāk nekā 2000 patentu. Šogad, lai iekļūtu pirmajā desmitniekā, tā pieteiks vairāk nekā 3000.