Vienīgais laika posms, kad pārlūkprogrammu varēja uzskatīt par “drošu”, bija viena nedēļa – no 12. līdz 19. oktobrim, jo šajās dienās bija pieejami ielāpi visām tobrīd zināmajām ievainojamībām. Tāds stāvoklis krasi atšķiras no konkurējošās firmas "Mozilla" pārlūkprogrammas Firefox snieguma, jo tai tikpat nozīmīgas ievainojamības varēja labot gandrīz visu gadu, izņemot 56 dienas. Savos aprēķinos firma "ScanIT" izmantojusi 195 000 interneta lietotāju sniegtos datus; šie lietotāji ar "ScanIT" tiešsaistes drošības testu pārbaudīja, vai viņu pārlūkprogrammām nav drošības ievainojamību. Pārlūkprogrammas versija noteiktā dienā tika atzīta par nedrošu, ja kādai zināmai attālināti izmantojamai problēmai nebija pieejams labojums. "Tas nozīmē, ka ar pilnībā uzstādītiem atjauninājumiem IE 2004. gadā bija nedrošs – iedomājieties tikai! – 98% no visām dienām," secina "ScanIT" vadītājs Deivids Mišo. “Turklāt 2004. gadā 200 dienas neaizlāpītās ievainojamības izmantoja kāds no tārpiem vai vīrusiem.” Kā stāsta Mišo, firma "Mozilla" daudz labāk meklē un “lāpa” savas pārlūkprogrammas drošības ievainojamības, jo katram, kurš paziņos par nopietnu problēmu, tā sola 500 dolāru atlīdzību. Taču tādam stāvoklim ir vēl citi iemesli. Tā kā Internet Explorer izmanto daudz vairāk lietotāju, šīs pārlūkprogrammas ievainojamību ekspluatēšana ir daudzsološāks pasākums; līdz ar to ir lielāka iespēja, ka ievainojamības tiks atrastas. Vienlaikus "Microsoft" sava monopolstāvokļa dēļ, šķiet, reizēm atļaujas vilcināties ar atjauninājumu publicēšanu. Abi minētie faktori kopā ir iemesls, kādēļ ātri pieaug “neaizlāpītu caurumu” skaits.