Par plusiem un mīnusiem, iegādājoties lietotu datoru, "Brīvbrīdim" stāsta SIA "Liedata" vadītājs Andris Roze. Kas pērk un kam pērk? Kā jau jebkurā gadījumā, gatavojoties iegādāties datoru, ģimenes locekļiem vajadzētu tikt skaidrībā, kādiem nolūkiem tas vajadzīgs, stāsta lietoto datoru pārdevējs. Ja ģimenē dators ir nepieciešams kādam skolēnam tikai mājasdarbu rakstīšanai vai sērfošanai internetā, tad gluži labi var iztikt arī ar lietotu kompjūteru. Bet, ja vajadzības un prasības no datora ir lielākas un jaunā iekārta nepieciešama ne tikai rakstu darbiem, bet arī videofailu apstrādei, grafiski smagām spēlēm vai tamlīdzīgām lietām, tad lielākoties lietotie datori izrādīsies nedaudz par švaku. Galu galā laikā, kad tie tika kaut kur Eiropā komplektēti darbam birojos, nebija vēl tik lielu prasību, tāpēc nebija nepieciešamības ne pēc superietilpīgiem cietajiem diskiem, ne grandiozām operatīvajām atmiņām vai videokartēm. Visu gadu laikā, kopš darbojas uzņēmums "Liedata" un tur tiek pārdoti lietotie datori, tikai dažas reizes bijušas tādas, kad saņemti ļoti jaudīgi datori, kas agrāk bijuši darba stacijas kādā arhitektu birojā. Kur rodas lietotie datori? Daudzus uztrauc arī jautājums, kur rodas lietotie datori. Vai tie Latvijā tiek ievesti no citām Eiropas valstīm, kur tie izmesti atkritumos, varbūt zagti vai konfiscēti negodīgiem biznesmeņiem? Kā skaidroja "Liedatas" direktors A.Roze, lielākoties visi kompjūteri līdz viņa veikalam un citiem tirgotājiem Liepājā nonāk no vairumtirgotavām Rīgā, piemēram, firmas "MA–1". Tās savukārt kompjūterus iepirkušas no ārzemju uzņēmumiem, kuros šie datori savu laiku jau nokalpojuši, to vērtība ir norakstīta un modernizācijas procesā nopirkti jauni datori. Tiesa, daļa esot arī mūsu pašu valstī no privātpersonām iepirkta tehnika, jo daudzviet (arī "Liedatā"), pērkot jaunu datoru, kā daļu iemaksas var atdot savu veco. Cik ilgi kalpos? Daudzi skeptiķi tomēr uzskata, ka datortehnika noveco ļoti strauji, tāpēc šobrīd veikalos pieejamie lietotie kompjūteri ir visnotaļ apšaubāmas kvalitātes. Tiek izteikti minējumi, ka vecās detaļas sakomplektētas tā, lai dators pārdošanas brīdī darbotos, taču turpmākajā ekspluatācijas procesā lietotāju sagaida nemitīgi izdevumi par detaļu mainīšanu un remontu. Andris Roze gan nepiekrīt šādam apgalvojumam, jo lielākie lietotās datortehnikas izplatītāji piedāvā savai produkcijai garantiju uz laiku no desmit dienām līdz diviem gadiem. Protams, atkarībā no šī garantijas laika, mainās arī cena, taču tas jau ir pavisam cits stāsts. A.Roze uzsver, ka lielākoties lietotie datori ir nākuši no Eiropas uzņēmumiem un līdz ar to šī tehnika var lepoties ar stabiliem tirgus brendiem. Ārzemju uzņēmumi tos savulaik pirkuši darbiniekiem, lai tie varētu netraucēti, pilnvērtīgi un droši strādāt, nevis spēlētu spēlītes. Tomēr nenoliedzami laiku pa laikam var gadīties kādas ķibeles, jo, šķiet, tikai vīns ar gadiem kļūst labāks. Lietotajiem datoriem viens no vārgākajiem pilnvērtīgas darbības ķēdes posmiem ir cietais disks. Kā novērojis A.Roze, visbiežāk tieši šī detaļa izrādās vistrauslākā. Taču mierinājumam jāpiebilst, ka arī jaunajiem datoriem ir tieši tā pati problēma un, kā uzsver datorspeciālisti, gandrīz visos gadījumos cietā diska nobrukšanā vainojams ne jau ražošanas brāķis, bet gan paša lietotāja nevērīga un nemākulīga rīkošanās. Otrs sāpīgais punkts lietotajiem datoriem mēdz būs barošanas bloks, kas bieži vien negrib sadzīvot ar mūspusē un sevišķi rajonā novērojamo nestabilo elektroenerģijas tīklu. Cik var maksāt? Lietoto datoru cenas Liepājas veikalos svārstās ļoti plašā amplitūdā un to lielums atkarīgs gan no paša datora parametriem, gan izplatītāja piedāvātā garantijas laika un citiem nosacījumiem. Piemēram, lietots "IBM" dators ar gada garantiju, "Pentium III" 532 Mhz procesoru, 10 Gb cieto disku, 128 Mb operatīvo atmiņu, 8 Mb videokarti, CD lasītāju u.c. iespējām maksā nepilnus 80 latus. Bet aptuveni tādas pašas konfigurācijas dators no cita izplatītāja tikai ar divu mēnešu garantiju maksās pat par ceturtdaļu lētāk. Protams, nedrīkst aizmirst, ka šāda cena ir tikai datora sistēmblokam un normālam darbam klāt vēl būtu jāpiepērk monitori. Var izvēlēties jaunu monitoru, bet var arī pameklēt veikalos tādus, kuri jau palietoti. Dažus gadus pastrādājis 17 collu monitors maksās ap latiem 40, savukārt par divām collām pa diagonāli mazāks ekrāns izmaksās aptuveni 25 latus. Tiesa, var arī veikalos lūkot pēc brāķētiem monitoriem, kuri parasti ir par ļoti zemām cenām, jo tiem transportēšanas laikā vai kā citādi radušies vizuāli defekti. "Tādus monitorus, kuriem ir bojājums uz kineskopa vai kāds cits bojājums, kas varētu tieši traucēt darbu, mēs nemaz no Rīgas nevedam. Lielākoties monitoriem var būt kāda plaisa plastmasas korpusā vai kas tamlīdzīgs, kas drīzāk uzskatāms par vizuālu defektu," teica A.Roze. Tieši tāpēc šādu monitoru cenas esot visnotaļ pieņemamas – 17 collu monitoru var dabūt pat par nepilniem 30 latiem.