Neiedziļinoties tehniskajās niansēs, datora procesors jeb mikroprocesors ir mikroshēma, kas paredzēta aritmētisko un loģisko operāciju izpildīšanai. Tā nolasa no atmiņas komandu, kur ir norādīts, kāda darbība jāizdara, kur atrodas vajadzīgie dati un uz kurieni jānosūta rezultāts. Procesori var veikt miljoniem darbību sekundē un vienlaikus kalpo kā vadības ierīce, kas koordinē datora darbu.

Abi pasaules lielākie mikroprocesoru ražotāji nāk no ASV slavenās Silīcija ielejas. Intel (saīsinājums no "integrētā elektronika") kontrolē vairāk par 70% tirgus, bet AMD – 23,8%. Abas šīs kompānijas ir tapušas 1969. gadā, un tās nodibināja joprojām pastāvoša uzņēmuma, pusvadītāju ražotāja Fairchild Semiconductor, kas bija Silīcija ielejas flagmanis pagājušā gadsimta 60. gados, bijušie darbinieki. Uzņēmumu dibināšanai vajadzēja būt visai interesantai, jo, piemēram, Intel pirmais biznesa plāns tika nodrukāts nepilnas stundas laikā uz rakstāmmašīnas viena no korporācijas dibinātājiem Roberta Noisa dzīvoklī (pārējie divi dibinātāji ir Gordons Mūrs un Endijs Grovs). Biznesa plāns nebija pat lappusi garš, tomēr ar tā paša finansista, kurš bija līdzdarbojies Fairchild izveidē 1957. gadā, trijotnei izdevās saņemt 2,5 miljonu dolāru kredītu darbības uzsākšanai.

AMD miljardus lielie zaudējumi

Nupat AMD publicēja finanšu atskaiti par 2007. gadu, no kuras izriet, ka kompānijas zaudējumi divdesmit reižu pārsniedz analogus rādītājus par 2006. gadu. Atskaitē redzams, ka AMD tīrie zaudējumi ir 3,38 miljardi ASV dolāru, bet visneveiksmīgākais bijis gada pēdējais kvartāls, kad kompānija zaudējusi 1,68 miljardus dolāru. (2005. gadā AMD ieņēmumi bija 7,5 miljardi, tīrā peļņa – 165,5 miljoni dolāru, 2006. gadā ieņēmumi samazinājās līdz 5,65 miljardiem, kas nozīmēja 166 miljonu dolāru lielus zaudējumus, bet pārskats par 2007. gadu liecina, ka ieņēmumi bijuši 6,01 miljards dolāru, kas ir par 6% vairāk nekā pirms gada.)

Šķietami katastrofālās atskaites nav kļuvušas par iemeslu panikai, jo AMD finanšu grūtības tika gaidītas, lai arī ne tādos apmēros, – 2006. gada jūlijā kompānija paziņoja, ka pievieno sev vienu no pasaulē vadošajiem videokaršu jeb grafisko procesoru (GPU) ražotājiem ATI Technologies. Lēmums tika pamatots ar faktu, ka galvenais konkurents Intel vienlaikus ir arī lielākais grafisko procesoru ražotājs pasaulē: 2006. gada vidū Intel daļa šajā tirgus segmentā bija 40,3%, ATI – 27,6%, nVidia – 20,3%. ATI pievienošana AMD izmaksāja 4,2 miljardus dolāru skaidrā naudā un gandrīz 57 miljonus kompānijas akciju – kopējā darījuma vērtība sasniedza 5,4 miljardus dolāru, toties 2006. gada 25. oktobrī tika oficiāli paziņots, ka ATI Technologies kļuvusi par AMD sastāvdaļu. Tiesa, šis darījums neizrādījās īpaši veiksmīgs, jo ATI/AMD daļa grafisko procesoru tirgū sāka neatlaidīgi iet mazumā, 2007. gada nogalē noslīdot līdz 19,1%, kamēr Intel daļa bija 38%, bet nVidia pacēlās līdz 33,9%. ATI tirgus vērtība arī ir sarukusi par 30%, un tieši jaunās AMD nodaļas neveiksmes, ņemot vērā arī ATI iegādei iztērētos līdzekļus, ir galvenais finanšu zaudējumu iemesls.

Tajā pašā laikā Intel tīrā peļņa 2007. gadā sasniedza 6,98 miljardus dolāru (5,04 miljardi 2006. gadā). Kāda bija Intel peļņa tikai no mikroprocesoru ražošanas, nav zināms, jo šīs kompānijas produktu spektrs ir ievērojami plašāks nekā AMD, arī kā uzņēmums Intel ir daudz lielāks. AMD vadība tikmēr apgalvo, ka situācija tiks līdzsvarota līdz 2008. gada otrā kvartāla beigām, bet trešajā kvartālā uzņēmums atkal strādās ar peļņu. Ja par ATI Technologies perspektīvām īpašas skaidrības nav, tad ar AMD galveno produkciju – mikroprocesoriem – viss ir kārtībā, jo 2007. gada beigās parādījās AMD četru kodolu procesors Opteron, kas īsā laikā tika pārdots 400 000 eksemplāru un kam paredz labas izredzes tirgū. AMD nespējā nākotnē sastādīt konkurenci Intel nav ieinteresēti arī datoru ražotāji, kuri vēlas redzēt divus lielus, stabilus un savstarpēji konkurējošus procesoru piegādātājus, tāpēc AMD ir visas iespējas nepaiet zem ūdens.

Nebeidzamie tiesas procesi

AMD un Intel attiecības jau divdesmit gadu pavada arī abpusējas pretenzijas, kuras risinātas tiesas ceļā. Tagad ir sācies jauns tiesāšanās vilnis, jo AMD nav apmierināta, ka Intel "uzspiež" savus standartus visai datorindustrijai. Oficiāli sūdzībā, kuru šā gada sākumā saņēma Ņujorkas štata tiesa (kas ir sūdzības iesniedzējs, oficiāli netiek atklāts, taču neviens nešaubās, ka tā ir AMD) gan apgalvots, ka Intel cenšas iznīdēt konkurenci, mākslīgi pazeminot mikroprocesoru cenas un nelikumīgi piešķirot pircējiem dažādas atlaides, kamdēļ Ņujorkas štata prokurors ir sācis izmeklēšanu par iespējamajiem antimonopola likumdošanas pārkāpumiem. Intel pieprasīts iesniegt dokumentus, kuri viestu skaidrību par korporācijas cenu politiku. Protams, apsūdzētie kategoriski noraida jebkādus apvainojumus minētajos pārkāpumos.

Ņujorkas štatā ierosinātais process arī ir tikai daļa no AMD globālās kampaņas, kas turpinās ne jau pirmo gadu. AMD ir iniciējusi virkni prasību pret Intel visā pasaulē: Japānā (2005. gadā), ASV Delaveras štatā (2005. gadā), Eiropas Savienībā (2007. gada jūlijā) un Dienvidkorejā (2007. gada septembrī). Japānas tiesa jau atzina, ka Intel vainojama nelikumīgu (no antimonopola likumdošanas viedokļa) atlaižu piešķiršanā datoru komplektētājiem, un korporācija, lai izvairītos no soda sankcijām, izpildīja visus tiesas ieteikumus. Visas pārējās sūdzības vēl tikai tiks izskatītas, un vislielākās problēmas Intel draud Eiropas Savienībā, kur gadījumā, ja korporācija tiks atzīta par vainīgu, tai var piespriest naudas sodu līdz pat 3,5 miljardiem ASV dolāru.

Monopolisti kopš pirmsākumiem

Tajā pašā laikā skaidrs, ka vienkārši šo strīdu atrisināt nav iespējams, jo gandrīz visu datorindustrijas monopolstāvokļu cēloņi meklējami vēl pagājušā gadsimta 80. gados, kad tirgū parādījās pirmais plaši pieejamais personālais dators IBM PC. Tajā tika izmantots Intel izstrādāts procesors ar x86 arhitektūru (Intel procesoru tirgū ielauzās agrāk nekā AMD). Arhitektūra nozīmē procesora darbības pamatprincipus, bet x86 radās tāpēc, ka Intel saviem pirmajiem procesoriem piešķīra nosaukumus, kas beidzās ar šo skaitli. Arī Pentium, Celeron utt. procesoros tiek izmantota x86 arhitektūra, tikai šie nosaukumi tiek izmantoti kā zīmoli un dažādu tehnisko nianšu raksturošanai.

Tāpat uz pirmā personālā datora tika uzstādīta Microsoft izstrādāta operētājsistēma MS DOS, kas bija īpaši pielāgota x86 prasībām. (Vēlāk šī operētājsistēma tika integrēta Windows.) Šobrīd procesori ar x86 arhitektūru un Windows operētājsistēmas ir uzstādītas uz 90% datoru visā pasaulē, un šī kombinācija pat ieguvusi nosaukumu Wintel – pēc Windows pirmajiem un Intel pēdējiem burtiem. Alternatīvas platformas ir Lintel un Apple.

Datorindustrijas attīstības gaitā sistēma Windows + x86 de facto ir kļuvusi par nozares standartu, kam jāpielāgojas kā programmnodrošinājuma, tā "dzelžu" ražotājiem, un izņēmums nav arī AMD. Šī korporācija, tāpat kā Intel, ražo x86 arhitektūrā balstītus procesorus, tiesa, papildinot un daļēji mainot tos, taču tikai robežās, kas netraucē savienojamību ar x86. Faktiski var uzskatīt, ka pati AMD netieši popularizē Intel ideoloģiju, vienlaikus žēlojoties par konkurenta dominēšanu.

Jāgaida politiska iejaukšanās?

Šobrīd Intel un Microsoft sadarbība platformas Wintel ietvaros ne tuvu nav tik cieša kā senāk, un Bila Geitsa korporācija (Geitss Microsoft pametīs šā gada jūlijā) sadarbojas arī ar AMD, piemēram, pielāgojot tās procesoriem Windows distributīvu XP Professional x64 Edition. Intel savukārt ir vienojies par savu procesoru uzstādīšanu uz Apple Macintosh datoriem, un turpmāk Apple izmantos tikai Intel procesorus – par to tika paziņots janvāra vidū Sanfrancisko notikušajā izstādē MacWorld.

Microsoft monopolstāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā tiek apsūdzēta daudz biežāk nekā Intel, par sodiem nemaz nerunājot – vēl 2007. gada rudenī Eiropas Komisija lika samaksāt Microsoft kopumā 800 miljonu eiro sodanaudu un veikt izmaiņas operētājsistēmā Windows. Intel dominējošais stāvoklis procesoru tirgū īpaši neatpaliek no Microsoft dominēšanas operētājsistēmu tirgū, tāpēc termins Wintel ne tuvu nav zaudējis savu aktualitāti. Tiesa, līdzīgi kā Microsoft gadījumā, arī pret Intel ierosinātie procesi tuvākajā laikā diezin vai spēs sašķobīt kompānijas pozīcijas, jo prāvas ilgs gadiem un tiks pārsūdzētas aizvien augstākās instancēs.

Ir nozares eksperti, kas uzskata – lietas iznākums lielā mērā būs atkarīgs no ASV valdības nostājas. Ja AMD saņems politisku atbalstu, tiesas var nosliekties par labu tai. Arī uz jautājumu, kamdēļ politikāņiem būtu jāuztraucas par AMD likteni, atbilde ir visai vienkārša: cits industrijas monopolists Microsoft pērn nodemonstrēja, ka konkurences trūkuma apstākļos var atļauties arī tādu greznību kā nekam nederīgas operētājsistēmas Windows Vista radīšanu. Vai ar šo argumentu pietiks AMD panākumiem tiesu zālēs, kļūs zināms labākajā gadījumā pēc gadiem diviem.