Paredzēt to, kāda izskatīsies interneta infrastruktūra pēc dažiem gadiem, ir grūti, uzskata datorzinātnes speciālisti. Tādēļ, ka nav iespējams pateikt, kādas būs mūsu iespējas un ko cilvēki ar to darīs. Tomēr priecāsimies, jo vienam no pagājušā gadsimta veiksmīgākajiem izgudrojumam nesen apritējusi 40 gadu jubileja!
Portāls notepad.lv raksta, ka 1969. gada 2. septembrī datorzinātnieki Kalifornijas Universitātē (Losandželosa, ASV) izveidoja tīkla savienojumu starp diviem datoriem jeb, kā toreiz teica – skaitļotājiem. Tas bija atspēriena punkts tam, kas šodien pazīstams kā internets. Un tas būtiski ietekmējis to, kā mēs šodien iepērkamies, veicam uzņēmējdarbību, mācāmies un sazināmies ar radiem un draugiem. "Šī bija tā diena, kad internets dzima un veica pirmo elpu," saka ievērojams datorzinātņu profesors Kalifornijas Universitātē Leonards Kleinroks. Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kurš panāca to, ka divi datori savā starpā pirmo reizi apmainījās ar datiem.
Tomēr, kā jau ierasts par daudziem vēstures notikumiem, arī par šo ir dažādas diskusijas un izskan teorijas, ka īstā interneta dzimšanas diena ir 1969. gada 29. oktobris, kad profesors L.Kleinroks, kurš izstrādāja pamatus īslaicīgiem savienojumiem starp datoriem, nosūtīja ziņojumu citam datoram Stenfordas pētniecības institūtā. Pats profesors uzskata: "Ja 2. septembris bija diena, kad internets veica pirmo elpu, tad varētu teikt, ka 29. oktobrī internets sacīja savus pirmos vārdus."
Kas tad īsti ir internets? Internets nozīmē starptīklu komunikāciju, kad tīklā ir saslēgti vismaz divi un vairāki datori, skaidro re-lab.lv. Interneta tīkla kā tāda nemaz nav, jo tas ir tīklu tīkls, kas savā starpā savieno un ļauj sazināties dažādiem lielāka mēroga reģionāliem, akadēmiskiem vai valsts mēroga tīkliem, kas ir savienoti ar mazākiem vai vietējiem tīkliem.
Ilgus gadus interneta tīklu izmantoja tikai zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem, jo tas tika radīts kā militāra tehnoloģija – ASV varas orgānu komunikācijai aukstā kara gadījumam, kas savienotu vairākus nozīmīgus centrus. Tas tomēr izkļuva ārpus zinātniskajām laboratorijām un iekaroja milzīgu sabiedrības ievērību. Sakumā tīkla nosaukums bija ARPAnet – tā radītāja Augstākās Izpētes Projektu aģentūras ARPA (Advanced Research Projects Agency) vārdā. Vēlāk arī citas organizācijas sāka veidot līdzīgus tīklus, kuros saziņai izmantoja protokolu IP (Internet Protocol). Tā pamazām populārs kļuva vārds Internet.
Tomēr visstraujāko uzplaukumu internets piedzīvoja 90-to gadu vidū. Pēc tam, kad radās www (world wide web) protokols, un internetā bija iespēja ne tikai apmainīties ar informāciju teksta veidā, bet arī ievietot attēlu, skaņu, vēlāk video. Lielākais sasniegums bija, t.s., hiperteksti vai hiperlinki, kas atļāva savienot vienu mājas lapu ar otru, brīvi pievienot jebkuru citu internetā atrodošos mājas lapu utt.
Šobrīd interneta attīstība Latvijā notiek kopsolī ar pārējo pasauli. Šodienas lietotājam, kas savu dzīvi vairs nevar iedomāties bez elektroniskā pasta un www, neienāk pat prātā, ka pirms 17 gadiem tā visa vēl Latvijā nebija. Mūsu valstī par interneta izveidošanas dienu oficiāli atzīts 1992.gada 2.oktobris, kad pastāvīgu darbu uzsāka interneta pieslēgums starp Rīgu un Tallinu, vēsta mājas lapa ailab.lv.
