Privātā uzņēmumā ir jādomā ne tikai par datu aizsardzības sistēmu, bet arī par to, vai jūsu mājas lapa pilda tai paredzētās funkcijas – palīdz jums pelnīt naudu jeb pārdod jūsu uzņēmuma piedāvātās preces un pakalpojums, jo tieši tāds ir mājas lapas galvenais uzdevums - pelnīt naudu, nevis to tērēt.

Reiz dzīvoja klients. Labi dzīvoja. Viņš bija mārketinga vadītājs kādā cepuru fabrikā. Vai citā stāstā – uzņēmuma vadītājs mārketinga aģentūrā. Labi dzīvoja arī piegādātājs – mājas lapas vai web sistēmas izstrādātājs. Tas dzīvoja labi, jo klientam nebija laika nodarboties ar mājas lapas testēšanu, citiem vārdiem sakot, klientam nebija kompetences šajā jautājumā. Mājas lapa tika uzprogrammēta un prezentēta klientam elegantā, veselas 25 minūtes garā prezentācijā. Tad tajā tika ielikti biroja vadītājas sagatavotie un brālēna tulkotie teksti, un mājas lapa tika publicēta. Šampanietis, skaisti vārdi un 10 kastes ar jau sadrukātiem jaunu līgumu formulāriem.  

Bet tad labā dzīve pēkšņi beidzās. Pirmie drūmie mākoņi savilkās pēc 3 mēnešiem, kad klienta akcionāri izsauca mārketinga vadītāju uz tēju. Mājas lapa neesot atrodama meklētājserveros. Tā nav nesusi gaidīto jauno klientu pieplūdumu. Partneri norāda uz dīvainiem tehniskiem paziņojumiem lapā (mysql error, kas tas par zvēru?) un pārāk lēnu mājas lapas darbību. Padomes locekļi nav apmierināti, ka burti ir nesalasāmi mazi un pārāk gaiši. Dēls smejoties, ka kontaktu formā ievadot kādus mistiskus ķeburus, varot iegūt visas paroles un „Lapsas Nākotnes” vietā ielikt konkurentu „Bleķa cepures” logo. Kā tā? Ieguldīti gandrīz 4 000 latu, bet uzņēmuma ieguvums ir tuvu nullei? Kas šajā stāstā ir nogājis greizi?  

Daudziem šis var būt pazīstams stāsts. Protams, krietni pārspīlēts, bet būtībā atbilde ir ļoti vienkārša – problēmas iemesls šajā stāstā ir neprofesionāla mājas lapas pieņemšanas procedūra, pareizāk sakot, tās neesamība.  

Pieņemot jaunu izstrādātu mājas lapu, web bāzētu sistēmu vai tās papildinājumus, obligāti ir jāveic akcepttestēšana. Kas tas tāds un kādēļ tas nepieciešams? Vienkārši runājot, akcepttestēšana ir klienta paveikta mājas lapas pārbaude, lai atklātu potenciālās problēmas un prasītu būtiskāko nepilnību novēršanu vēl pirms mājas lapas publicēšanas. Jo, kā saka tautas paruna, izlietu ūdeni nesasmelsi – tāpat nevarēs atgūt reklāmas kampaņā velti iztērēto naudu, ja tā vedusi apmeklētājus uz kļūdainu vai konceptuāli nepareizu mājas lapu, kas vienkārši nespēj pārdot.  

Akcepttestēšanas laikā mājas lapa jāpakļauj pedantiskai pārbaudei, jāpārliecinās par to, vai: 

• viss ir izveidots atbilstoši saskaņotajam darba uzdevumam;
• gatavā mājas lapa izskatās tāpat kā apstiprinātais dizains;
• mājas lapa ir ērta lietošanā – vai tā ir izveidota atbilstoši vispārpieņemtām lietojamības (usability) normām;
• mājas lapa ir draudzīga meklētājserveriem tehniskā un saturiskā ziņā;
• mājas lapa ir ātra – vai tā ir veidota atbilstoši vispārpieņemtām ātrdarbības normām;
• mājas lapa ir droša – vai ir ievērotas vismaz minimālās drošības prasības un padomāts par vismaz populārāko lapu uzlaušanas metožu novēršanu.

Tas nozīmē, ka laimīgajam mārketinga vadītājam ir ļoti labi jāpārzina visas šīs jomas, kas profesionālā valodā saucas:

• funkcionalitātes audits;
• dizaina audits;
• lietojamības audits;
• SEO audits;
• ātrdarbības audits;
• drošības audits.

No šīs informācijas mazliet sašļukušo mārketinga vadītāju vēl skumjāku var padarīt fakts, ka akcepttestēšana ir samērā laikietilpīgs darbs, ja nav agrākas pieredzes līdzīgu uzdevumu veikšanā. Vidusmēra korporatīvās mājas lapas pilna un kvalitatīva akcepttestēšana var aizņemt pat nedēļu un vairāk. Vai tas nozīmē, ka uzņēmums uz veselu nedēļu jāatstāj bez mārketinga vadītāja vai nereti uzņēmuma vadītāja?  

"Efumo Audits" speciālists Igors Lavrinovičs situāciju skaidro šādi: “Pēc pieredzes, parasti pasūtītāja pusē ar šīm lietām nodarbojas kāds cilvēks pienākumu savienošanas kārtībā, nav atsevišķas pozīcijas jeb speciālista šajā jomā. Visbiežāk tas ir mārketinga vadītājs, uzņēmuma vadītājs vai kāds no projektu vadītājiem. Tas nozīmē, ka šis cilvēks uz vairākām dienām vai pat nedēļām tiek atrauts no pamatpienākumu izpildes, nodarbojoties ar sev samērā svešiem pienākumiem un uzņemas nepamatotu atbildību. Šajā gadījumā viņam jāapgūst daudz jaunas kompetences tādās jomās kā mājas lapu lietojamība (usability), funkcionalitātes testēšana, ātrdarbība, optimizācija meklētājserveriem, u.tml. Tātad, potenciāli rodas divas problēmas – laika un kompetences trūkums.”

Kā  šajā situācijā rīkojas uzņēmumi, kuru darbība galvenokārt balstās uz interneta tehnoloģijām?

SMScredit.lv valdes priekšsēdētājs Alberts Pole neslēpj savu pieredzi: „Jauno tehnoloģiju testēšana un pārbaudīšana aizņem ievērojamu daļu darba laika. Tāpēc daļu no testēšanas procesiem uzņēmums outsoursē jeb pasūta šo servisu kā ārpakalpojumu specializētiem akcepttestēšanas uzņēmumiem. Tas ļauj gūt ievērojamu laika ekonomiju, jo mēs ietaupām ap 100 darba stundām pat, ja par to ir jāmaksā ārējam piegādātājam. Tas uzņēmumam atmaksājas, jo varam paļauties uz to, ka testēšana tiek paveikta profesionāli un paši varam strādāt pie sava biznesa pamatlietām.”

“Mediaparks” pārstāvis Reinis Zitmanis informē: „Klientam, bez šaubām, ir jāpārliecinās, ka saņemtais risinājums ir kvalitatīvs un tehniski pareizi izstrādāts, tomēr galvenais, ko izstrādātājs gaida no klienta, ir klienta fokuss uz biznesa mērķiem, kas lapai jāatspoguļo. Proti, izstrādātājs zina, kas lapai “jādara” un ir atbildīgs par kvalitāti budžeta ietvaros un laikā!” 

Savukārt SIA “Soon” pārstāvis Ernests Štāls uzskata, ka jaunas idejas ir nepieciešams ātri pārbaudīt un pārliecināties, ka ir vērts ieguldīt laiku un līdzekļus, lai tās attīstītu. Pilnīgāku versiju veidošanā pastāv tāda filozofija kā "iterate fast and release often", kas nozīmē īsas iterācijas un bieži sistēmas atjauninājumi, kam par pamatu ir tā pati ideja, ka ir jārod iespēja ātri un profesionāli notestēt kā un kas strādā, lai būtu iespējams izstrādāt pilnīgu projekta attīstības un projekta darba grupas rīcības plānu. Ir liela atšķirība starp produktu un pakalpojumu tirgu. Piemēram, ja man pieder interneta portāls, kas ir mans biznesa instruments un manā uzņēmumā strādā divi programmētāji, tad es varu atļauties ātri kaut ko pārprogrammēt un pamainīt, ja darba procesā atklājas kāda nepilnība. Bet, ja es esmu klients, kurš pasūta kādu programmu vai interneta mājas lapu, tad man nepieciešams, lai viss strādā bez kļūdām jau pašā sākumā. Šeit arī parādās lielā akcepttestēšanas nozīme. Varētu pat teikt, ka tā vitāli nepieciešama, lai pēc projekta izstrādes nebūtu jāiegulda papildus līdzekļi un laiks dažādu sīkumu labošanā un programmas uzlabošanā.  

Veicot mājas lapas akcepttestēšanu, nevajag pārspīlēt ar tieksmi pēc perfektuma – jāsaprot gan izstrādātāji, gan arī fakts, ka labāk ir labs risinājums laikus iepriekš saskaņotās cenas un funkcionalitātes robežās, nevis perfekts risinājums nezināmā nākotnē par neadekvāti augstu cenu. Šādu viedokli atbalsta pārstāvji no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mājas lapu izveidi.