19 gs. lielajiem buriniekiem - izmēros nedaudz mazāki kā tas zvejas kuģis kopējais buru laukums bija 3000 - 5000 m2.
------------------------------------------
nu es domaju, ka tajā laikā vēja energiju neizmantoja tik efektivi ka tagad, vnk nebija tadu tehnologiju.... ta, ka izmantojot kadas jaunas zinasanas varbut ari tagad varetu to ieguvi no mazakas buras sataisit lielaku
XIX gadsimta beigaas bija loti daudz kugu, kuriem bija gan dzineejs (tolaik tvaika), gan buras.
klasiskie burinieki ir loti sarezgiiti no vadiishanas viedokla un manevreet ar buraam ir gruuti. bet nu shie burinieki braucot halzees gaaja parktiski pret veeju.
savukaart ja buras izmanto tajos briizos, kad jaaveic taisni gabaali pa veejam - tiira ekonomija uz degvielu un nekaa sarezgiita tur nav. vajadziiga liela bura, kura ker veeju pa tiesho. ja pareizi atceros, taadu buru sauca par spinakeru.
Pamatīgu vēju vajadzēs lai dabūtu no 160 m2 pūķa 1000 kw jaudu. Pie 10 m/s katrs buras m2 dod ap 1 kw. Tā kā pieaugot vēja ātrumam buras attīstītā jauda pieaug proporcionāli vēja ātruma kubam tad 1000 kw tas pūķis attīstīs tikai pie ~18 - 20 m/s vēja kas boforta skalā 8 balles. Pat atklātā okeānā tāds vējš nemaz tik bieži nepūš kā rezultātā būtiks degvielas ietaupījums būs tikai vētrainā laikā. 19 gs. lielajiem buriniekiem - izmēros nedaudz mazāki kā tas zvejas kuģis kopējais buru laukums bija 3000 - 5000 m2.