Informācijas tehnoloģiju (IT) kompānija "Google", uzlabojot savas internetā pieejamās sadarbības (collaboration) aplikācijas "Google Docs", metusi izaicinājumu otram nozares gigantam "Microsoft", kas uztur biroja funkciju komplektu "Microsoft Office 2010", raksta starptautiskie IT portāli.
Kā raksta portālos, internetā pieejamā bezmaksas "Google Docs" dokumentu apstrādes komplekts uzlabots, lai tas būtu vieglāk savietojams ar "Microsoft Office" radītiem dokumentiem, un tam radītas jaunas, "dzīvas tiešsaistes" iespējas vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu dokumentu, izklājlapu (spreadsheet) vai jauno diagrammu un grafiku zīmēšanas aplikāciju.
"Google" piederošajā interneta video krātuvē "YouTube" ielikts video, kur demonstrē šinīs dienās klājā laisto jauno "Docs" versiju, rādot, kā viens lietotājs maina teksta dokumentu, bet citi lietotāji to redz un komentē logā, kas parādās zem dokumenta. Jaunajā zīmēšanas programmā parādās kāda "Produkta 1" attīstības shēma, tad čata (tiešas sarakstīšanās) logā citi lietotāji tiek lūgti kopējā shēmu zīmējumā ielikt savu produktu shēmas, pēc īsa brīža zīmējumā parādās arī "Produkta 2" un "Produkta 3" shēmas.
Sadarbība notiek caur interneta pieslēgumiem ar dokumentiem, kas mājo "Google" datu centra serveros, bet kuriem autorizēti lietotāji var piekļūt un tos izmantot uz "darba virsmas" tāpat kā jebkuru dokumentu, kas atrodas uz paša datora.
Tuvināšanās "Microsoft Office" standartiem atvieglošot to lietotāju darbu, kas sākotnējos dokumentus rada ar kādu "Office" aplikāciju un pārnes uz "Google Docs" vidi vai arī dokumentus rada, tos sarakstot internetā ar mērķi nodot gala rezultātu kā "Microsoft Office" dokumentu. Taču IT žurnāla un portāla "Information Week" žurnālists un analītiķis Deivids Berlinds uzskata, ka iespēja brīvāk apmainīties ar dokumentiem un vienā "vietā" tos sadarbojoties apstrādāt, faktiski apzināti nolīdzina ceļu asai konkurences cīņai starp "Google" un "Microsoft".
"Neapmānīsim sevi - "Google" tēmē uz "Microsoft" miega artēriju," raksta Berlinds. "Cīņa līdz nāvei ir sākusies."
Minimālais uzvarētāja ieguvums būs "tiesības lielīties" par "savu sadarbības infrastruktūru". Tas saprotams kā cīņa par maksas biznesa klientiem, kuri sadarbību neatkarīgi no sākotnējā dokumenta standarta, kas, visticamāk, būs no "Microsoft", veiks vai nu uz "Google", vai "Microsoft" platformas.
Par "platformu" IT nozarē apzīmē operāciju sistēmu un bieži arī "dzelžu" (serveru, datu centru) komplektu, kas ir pamats citai, individuāla lietotāja vai uzņēmuma pamatdarbībai. Tā, piemēram, Latvijā daudzi ar grafisko dizainu vai tipogrāfijas produktu izstrādi saistīti uzņēmumi strādā uz "Apple Macintosh" datoru un "MacOS" operāciju sistēmas bāzes jeb platformas, bet citi savu lietvedību un grāmatvedību balsta uz "Oracle" datu bāžu platformas.
"Var redzēt, uz ko viss velk. Ne tikvien "Office" intensīvie lietotāji (power users) varēs vienkāršāk savstarpēji sadarboties, izmantojot "Google Apps" kā savu sadarbības platformu, bet intensīvie "Office" lietotāji varēs vienkāršāk sadarboties ar tīriem "Google Apps" lietotājiem," raksta Berlinds.
"Google Apps" ir maksas aplikāciju komplekts, kas ietver bezmaksas "Google Docs" funkcijas un virkni citu internetā lietojamu pakalpojumu, piemēram, e-pasta aplikāciju "Gmail" ar paplašinātu dokumentu glabāšanas jaudu, kopēju kalendāru "Google Calendar", ierobežotas pieejamības video failu glabātuvi "Google Video" un citas, tostarp par papildu maksu, aplikācijas.
Berlinds un citi analītiķi norāda, ka uzlabotais "Google Apps" tieši konkurēs ar "Microsoft" maksas sadarbības un komunikāciju platformu "Business Productivity Online Standard Suite", kas piedāvā vairākus līdzīgus pakalpojumus, ieskaitot bezmaksas piekļuvi "Office 2010" testa versijai "Microsoft Web Apps", kura, visticamāk, komercversijā tiks iekļauta maksas pakalpojumā ar teju pilnu "Office" funkcionalitāti.
"Google" apgrozījums 2009.gadā bija 23,65 miljardi dolāru (12,25 miljardi latu), neto peļņa - 6,5 miljardi dolāru (3,37 miljardi latu).
"Microsoft" apgrozījums 2009.gadā bija 58,4 miljardi dolāru (30,24 miljardi latu), neto peļņa - 14,5 miljardi dolāru (7,51 miljards latu).





