Harisons gan brīdināja, ka tas, ka šādām ierīcēm būs aptuveni līdzīgs skaits tranzistoru, cik smadzenēm šūnu, nenozīmē, ka klēpjdatoriem un līdzīgām ierīcēm būs tādas pašas spējas, kā cilvēka prātam. Drīzāk šādas datu apstrādes jaudas tiek un tiks attīstītas, lai tiktu galā ar milzu datu plūsmām, ko spēj un nākotnē vēl lielākos apjomos spēs saražot modernā dzīve.

"20.gadsimta 50. un 60.gados pasaulē bija samērā maz informācijas un maz iespēju ar to kaut ko iesākt," sacīja Harisons, norādot, ka pirmos mēģinājumus ar datoriem prognozēt gaidāmo laiku uzņēma ar lielu skepsi.

"Savulaik bija tikai laika apstākļu mērījumi un ziņojumi no kuģiem jūrā ap britu salām. Atmosfēras matemātiskie modeļi bija samērā primitīvi, tādēļ datorizētas prognozes bija neprecīzas. Kopš tiem laikiem mums ir laika novērošanas satelīti, moderni radari, daudz lielāks datu daudzums, tādēļ arī labākas prognozes," sacīja Harisons.

IBM pētnieks uzskata, ka, jo vairāk datu "par reālo pasauli" var ievākt un apstrādāt ar IT sistēmām, jo vairāk var pieņemt lēmumus, kas palīdz ekonomēt naudu, laiku un citus resursus. Pilsētvalsts Singapūra ieviesusi IBM risinājumus ceļu nodevu iekasēšanai no automašīnu šoferiem un kā blakus efektu ieguva milzu datu daudzumu par automašīnu kustību un to ātrumu.

"Izmantojot šo datubāzi un tā sauktos prognozējošās analīzes rīkus, Singapūras pārvalde varēja noteikt "korķu" veidošanos ielās pat stundu iepriekš, tādējādi ļaujot veikt satiksmes regulēšanas pasākumus, kas mazināja vai novērsa šādus notikumus," sacīja Harisons.

Liela nozīme var būt milzu apjomos radītiem "nesakārtotiem datiem", kā, piemēram, īso vēstījumu sociālā tīkla "Twitter" saturam. Japānā pēc martā notikušās zemestrīces un cunami glābēji izmantojuši arī "Twitter" paziņojumos iekļauto informāciju, lai konstatētu postījumu apjomu un meklētu cietušos un ūdeņu vai drupu iesprostotos, stāstīja Harisons.

Plašs darbības lauks IT sistēmām arī esot veselības aprūpē, kur prognozējošās analīzes sistēmas izmanto, lai novērotu priekšlaicīgi dzimušus zīdaiņus un brīdinātu par maziem pacientiem, kuriem ir pirmās veselības pasliktināšanās pazīmes.

Konferencē viesnīcā Latvija, kurā piedalījās ap 200 IBM klienti un vietējo partneru pārstāvji, arī uzstājās IBM jaudīgo serveru nodaļas "IBM Power Systems" direktors Ričards Talbots, kurš stāstīja par īpašo projektu "Watson" - datoru sistēmu, kas saprot cilvēku ikdienas valodu un spēja uzvarēt sarežģītas ASV televīzijas prāta spēles "Jeopardy" valsts čempionus.

Patlaban "Watson" testē komerciāliem pielietojumiem veselības aprūpē. Plānots, ka "Watson", izmantojot miljoniem medicīnas zinātnes tekstu un datu, varēs sniegt padomus ārstiem, ārstu palīgiem un medmāsām, tādējādi mazinot slodzi slimnīcu personālam, sacīja Talbots.

Sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" Talbots teica, ka viens no eksperimentiem, ko IBM cer veikt ar "Watson" sistēmu, ir panākt, ka rīks var nolikt rakstisko un mutisko ārsta sertifikācijas eksāmenu ASV.

Konferences pēcpusdienas sesijā "IBM Forum" dalībnieki pulcējās trīs specializētu semināru plūsmās. kur IBM speciālisti informēja par datubāzēm, mākoņdatošanu, jaunākiem biznesa analīzes rīkiem, datu glabāšanas tehnoloģijām un citām tēmām. Konferencē arī atzīmēja faktu, ka IBM šogad svin 100 gadu pastāvēšanu, rādot īpašu video klipu, kur par IBM darbību kompānijas darbības sākumposmā izteicās gados vecāki cilvēki, no kuriem vecākajam bija 100 gadu.

IBM 2010.gadā pasaulē nopelnīja 14,8 miljardus dolāru (aptuveni 7,4 miljardus latu) un apgrozīja 99,9 miljardus dolāru (gandrīz 50 miljardus latu).