Kā vēsta Latimes.com, Makkārtijs miris pirmdien savās mājās Stenfordā, 84 gadu vecumā. Viņa ieguldījums mākslīgā intelekta idejas skaidrā definēšanā un attīstīšanā, kuras loģiskais pēdējais posms ir gudras, domātspējīgas mašīnas izstrāde, ir neatsverams.

Makkārtijs bijis Stenfordas universitātes datorzinātņu emeritētais profesors, kurš cita starpā radījis arī programmēšanas valodu Lisp. Tā ir standarta programmēšanas valoda ne tikai robotikā, bet arī tādās jomās kā lidojumu sarakstu veidošana un maksājumu karšu krāpšanas shēmu atklāšana. Makkārtijs Lisp izmantoja arī, lai izveidotu vienu no pirmajām šaha spēles programmām. Vēl viens viņa ieguldījums tehnoloģiju attīstībā ir ideja par informācijas apmaiņu tīklā, proti, matemātiķis tiek uzskatīts par cilvēku, kura prātā radusies doma par informācijas apmaiņu un sazināšanos daudzu cilvēku starpā, izmantojot vienu centrālo datoru. Mūsdienās to dēvējam par serveri.

"Internets nebūtu attīstījies tik ātri, ja Džons nebūtu sācis nodarboties ar datu apmaiņas pētniecību,"

uzskata viņa kolēģis, pensionēts Stenfordas universitātes zinātnieks Lesters Ernests, kas savulaik radījis pirmo pareizrakstības pārbaudīšanas sistēmu datoram.

Makkārtijs bija jauns Dartmutas koledžas asistējošais profesors, kad organizēja pirmo mākslīgajam intelektam veltīto konferenci. Tās mērķis bija apjaust iespējas izgatavot mašīnu, kura spētu loģiski un vienlaikus arī abstrakti domāt, risināt problēmas un pašizglītoties.

Makkārtijs bija pārliecināts, ka ikvienu cilvēciskās domāšanas procesu var aprakstīt pietiekami precīzi, lai to varētu likt mašīnai atkārtot, taču šajā ziņā viņa pieņēmums izrādījās visai maldīgs -

mērķis uzbūvēt datoru, kurš spētu domāt kā cilvēks, nav īstenots joprojām,

lai arī tehnoloģiskā attīstība ir gājusi ļoti straujiem soļiem uz priekšu. Vēl aizvien datori nespēj veikt domāšanas uzdevumus, kas ir pašsaprotami pat piecus gadus vecam bērnam, piemēram, apzināties, ka kādu objektu ar striķīti var pavilkt, bet ne pastumt.

Lai vai kā, Makkārtijs bijis pārliecināts, ka kādudien mašīna ar mākslīgo intelektu būs gatava. Jautāts, kādā termiņā tas apmēram varētu notikt, viņš atbildējis "no 5 līdz 500 gadiem".