Šādu soli Slovēnijas valdība spērusi dienu pēc tam, kad lēmumu neratificēt paktu pieņēmušas Rumānija un Lietuva, pievienojoties tādām valstīm kā Bulgārija, Vācija, Latvija, Polija un Čehija, kas jau agrāk bija izšķīrušās par analoģisku soli.

«Valdība sliecas līguma ratifikācijas iesaldēšanas virzienā,» žurnālistiem apliecināja izglītības, zinātnes un kultūras ministrs Žiga Turks. «Mēs nesaskatām konkrētu vajadzību, kāpēc Slovēnijai vajadzētu līgumu ratificēt tagad.»

Slovēnija bija to 22 Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, kas 26.janvārī parakstīja ACTA.

Vienošanās par ACTA tika panākta starp ES, Austrāliju, Kanādu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Šveici un ASV.

Nolīguma mērķis ir paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, cita starpā aktīvāk vēršoties pret medikamentu un citu preču viltošanu.

Taču visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.

Valstu valdības saņēmušas krietnu kritikas devu par ACTA parakstīšanu, jo veiktas pārrunas ar ierakstu kompānijām un komerciālajiem medijiem, bet ne ar interneta lietotājus pārstāvošajām organizācijām.

Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem, piemēram, ļaujot tiem panākt mājaslapu slēgšanu bez tādiem pierādījumiem, kādus pieprasītu tiesa.

Kā ziņots, ACTA Latvijas valdības vārdā parakstījis arī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars.

Pievienošanās nolīgumam izraisījusi plašus protestus vairākās valstīs, tai skaitā Latvijā. Lielākie iebildumi ir saistīti ar interneta lietotāju bažām, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī. Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem.

Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 8.februārī paziņoja, ka nevirza ACTA ratifikācijai Saeimā un rīkos par to diskusijas.