Amerikas Zinātnes veicināšanas asociācijas (AAAS) ikgadējā sanāksmē, kas pirmdien noslēdzās Vankūverā, secināts, ka nepieciešams likt pasaulei atkal noticēt zinātnei, jo citādi būs par vēlu mūsu planētas glābšanai.
Zinātnieki satraukti par neticību zinātnei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātne ir «aplenkuma stāvoklī», konferences laikā atzina vadošie akadēmisko aprindu un mācībspēku pārstāvji, vienlaikus izsakot aicinājumu saviem kolēģiem aktīvāk informēt sabiedrību par saviem sasniegumiem.
Planātas mēroga, ko atzīst tikai daži
Lai pārvarētu globālās krīzes, sākot ar pārtikas un ūdens trūkumu un beidzot ar vides iznīcināšanu, nepieciešami zinātniski risinājumi, taču «sabiedrība tagad zinātni nesaprot», norādīja viens no vadošajiem ASV klimata izmaiņu pētniekiem, Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) līdzstrādnieks Džeimss Hansens.
«Mums ir planētas mēroga ārkārtas situācija, taču ļoti maz cilvēku to atzīst,» uzsvēra Hansens.
Uz piecas dienas ilgo konferenci, kuras tēma ir «Pasaules saplacināšana: Globālās zināšanu sabiedrības veidošana», ieradušies aptuveni 8000 zinātnieku no 50 valstīm.
Nepieciešams «pārliecināt cilvēkus ticēt zinātnei, jo šobrīd satraucošs skaits to nedara», atzīst konferences līdzpriekšsēdētājs Endrū Peters, Britu Kolumbijas Simona Freizera universitātes prezidents.
ASV esot problēmas izglītības sistēmā
Zinātnieki norādīja uz virkni sāpīgu jautājumu, piemēram, cenzūru, ASV arvien skaļākajiem iebildumiem pret evolūcijas teorijas mācīšanu un uz vispārēji zemajiem izglītības standartiem.
«Mums, ņemot vērā klimata izmaiņu risku, jāplāno nākotne deviņiem līdz desmit miljardiem cilvēku,» norādīja Zviedrijas sabiedrības veselības eksperts Hanss Roslings, kas kļuvis pazīstams ar savu cīņu pret zinātnisko tumsonību, izmantojot failu koplietošanas vietnē «YouTube» publicētus videoklipus.
Roslings izmanto statistiku, kas liecina, kā, pateicoties tehnoloģijām, mainās cilvēku populācija un kā vairums bērnu ģimenē bez zinātnes palīdzības iet bojā.
Tomēr viņš uzskata, ka būtu naivi iedomāties, ka cilvēce tik viegli varētu atgriezties pagātnē.
«Kļūstu nikns, kad dzirdu ļaudis sakām: «Lietus mežā cilvēki dzīvo ekoloģiskā līdzsvarā.» Viņi tā nedzīvo. Viņi mirst ekoloģiskā līdzsvarā,» uzsver Roslings.
Līdzšinējā AAAS prezidente Nina Fjodorfa, atzīta eksperte tā dēvētajās dzīvības zinātnēs un biotehnoloģijās, pieļāva iespēju, ka pieaugošo antizinātnisko noskaņojumu saknes meklējamas «mūsu psihē».
Cilvēki netic klimata izmaiņām
«Ticējumu sistēmas, īpaši, ja tām piemīt baiļu komponente, nav viegli izkliedēt ar faktiem,» atzina Fjodorofa, norādot, ka Savienotajās Valstīs ar katru gadu arvien mazāk ļaužu «tic» klimata izmaiņām.
Viņas atziņa īpaši rezonē ar noskaņojumiem ASV zinātnieku aprindās, republikāņiem arvien aktīvāk kritizējot prezidentu Baraku Obamu par vides politikas balstīšanu «viltus teoloģijā».
«Uz globālo sasilšanu es neatsaucos kā uz klimata zinātni, bet gan kā uz politikas zinātni,» izteicies konservatīvais kristietis Riks Santorums, kurš sāk kļūt par populārāko starp republikāņu pretendentiem uz kandidēšanu novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.
Skepse un klimata izmaiņu noliegšana ASV joprojām plaukst, un aptaujas liecina, ka sabiedrība savā attieksmē pret draudiem, kurus var radīt globālā sasilšana, ir sašķelta.
Zinātniekus satrauc arī nāvējošo vīrusu mutācijas
AAAS konferences laikā no ārvalstīm pienāca jaunas ziņas par situācijas attīstību konfliktā, kas sacēlies ap jautājumu, vai atklātībai nododami amerikāņu un nīderlandiešu zinātnieku pētījumi par tā dēvētās putnu gripas vīrusa mutācijas formu.
Putnu gripas pētnieki pagājušajā nedēļā Ženēvā notikušajā Pasaules Veselības organizācijas sanāksmē vienojās, ka pēc papildus risku analīzes veikšanas pretrunīgi vērtētais pētījums kaut kad nākotnē tomēr nododams atklātībai.
Taču vienlaikus tika pagarināts turpmāko pētījumu moratorijs.
Pagājušajā gadā ASV varasiestādes lūdza zinātniekus nepublicēt sīkākas ziņas par savu pētījumu, bažījoties, ka informācija varētu nonākt nepareizajās rokās, kas novestu pie nāvējošā gripas paveida pandēmijas.
Tikmēr Fjodorofa Vankūverā atzina, ka viņa «neatbalstītu zinātnes apturēšanu».
«Jo vairāk mēs par kaut ko zinām, jo labāk mēs esam sagatavoti, lai tiktu galā ar negaidītām sekām,» uzskata zinātniece.