Ja deputātu balsojums būs negatīvs, vairs nebūs nekādu iespēju ACTA piemērot Eiropas Savienībā (ES), aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe.

Starptautiskās tirdzniecības komiteja, kas bija atbildīga par EP lēmuma sagatavošanu, pagājušonedēļ ierosināja ACTA noraidīt. Arī četras citas parlamenta komitejas sniegušas negatīvus atzinumus, savukārt ar Petīciju komitejas starpniecību EP iesniegtas miljoniem iedzīvotāju parakstītas petīcijas pret ACTA. Vienlaikus komiteju ierosinājumiem ir vienīgi rekomendējošs raksturs.

LASI TVNET: Mīlgrāve sašutusi: pirātisms Latvijā ir legāls

ACTA, par ko savā starpā vienojušās ES, ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Ziemeļkoreja un Šveice, sagatavots ar mērķi uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību, apkarot pirātismu tīmeklī un novērst viltotu preču ievešanu.

Lai nolīgums varētu stāties spēkā Eiropā, EP ir jādod sava piekrišana. Tas nevar ietekmēt nolīguma saturu, vienīgi to apstiprināt vai noraidīt.

LETA jau ziņoja, ka vairākas Eiropas valdības un likumdevēji ir pauduši bažas par ACTA, un tūkstošiem demonstrantu izgājuši ielās, lai protestētu pret nolīguma radītajiem potenciālajiem ierobežojumiem interneta brīvībai. Protesti notika virknē Eiropas valstu, tostarp Varšavā, Prāgā, Slovākijā, Bukarestē, Viļņā, Parīzē, Briselē un Dublinā. Protesti notikuši arī Rīgā.

Visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.