Eiropas Parlamenta (EP) lēmums noraidīt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu («Anti-Counterfeiting Trade Agreement», ACTA) biedrības «Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) darbu neietekmēšot.
Kā skaidroja AKKA/LAA, biedrības funkcija ir autoru darbu izmantošanas licencēšana, atlīdzības iekasēšana un tās izmaksāšana tiesību īpašniekiem. Līdz ar to ACTA pieņemšana vai noraidīšana AKKA/LAA darbu neietekmēs, kā arī tai nebūs ietekmes uz autoru darbību vai pašreizējiem ienākumiem.
EP šodien noraidīja ACTA. Kā pastāstīja EP Informācijas centra pārstāve Iveta Ķelpe, ACTA tika noraidīts ar lielu balsu vairākumu - 478 balsis bija par nolīguma noraidīšanu, 39 - pret, bet 165 eiroparlamentārieši balsojumā atturējās.
Tas nozīmē, ka ACTA neiegūs likuma spēku Eiropas Savienībā (ES). Šis ir pirmais gadījums, kad EP izmanto Lisabonas līgumā tam piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku tirdzniecības nolīgumu.
Kā ziņots, ACTA apspriešanas gaitā izskanēja bažas, ka nolīgums pieļautu personīgās bagāžas un datortehnikas kratīšanu, iebraucot Eiropas Savienībā, kā arī interneta lietotāju izsekošanu, uzmanot, vai personas neiegūst pirātisku saturu u.tml. Savukārt ACTA aizstāvji pauda pārliecību, ka nolīgums, ja to ratificētu, neko īpašu nemainītu un nevienu neapdraudētu.
Izskanēja arī uzskats, ka ACTA galvenais mērķis ir stiprināt cīņu pret fizisku mantu un vielu viltošanu, nevis vajāt interneta lietotājus.
EM: ACTA noraidīšana Eiropā liks meklēt citas alternatīvas
Ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumu aktualitāti Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz trešajām valstīm, Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma jeb ACTA noraidīšana Eiropas Parlamentā liks meklēt citas alternatīvas, lai aizsargātu savu ražotāju, pakalpojumu sniedzēju un intelektuālā īpašuma radītāju intereses arī ārpus ES robežām, ņemot vērā, ka šādi pārkāpumi ievērojami biežāk notiek ārpus ES.
Šādu viedokli pauda Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena.
Viņa uzsvēra, ka šāds starptautisks nolīgums ES bija aktuāls, lai uz trešajām valstīm attiecinātu līdzīgas prasības intelektuālā īpašuma aizsardzībā, kādas ir spēkā ES.
«Eiropas Parlaments izmantojis tam paredzētās tiesības, noraidot ACTA nolīgumu. Tas nozīmē, ka ACTA nolīgums nevarēs stāties spēkā ES. Savukārt, ja vismaz sešas citas ACTA dalībnieces (ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Dienvidkoreja un Šveice) to ratificēs, tas stāsies spēkā šajās valstīs,» skaidroja ministrijas pārstāve.
Tāpat Urpena sacīja, ka nolūkā attīstīt radošās industrijas, inovācijas un uz zināšanām balstītu ekonomiku būtiski ir nodrošināt efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību Latvijā un aizsargāt uzņēmumu īpašumtiesības ne tikai iekšējā tirgū, bet arī starptautiskā mērogā. Intelektuālā īpašuma tiesību efektīva aizsardzība ir svarīga visām tautsaimniecības nozarēm, t.sk. pārtikas, zivrūpniecības un stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, bet jo īpaši nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, farmācijas nozarē.
«Ņemot vērā šī brīža situāciju, turpmākās aktivitātes attiecībā uz ACTA nav plānotas,» teica ministrijas pārstāve.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments (EP) šodien ar balsu vairākumu noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, aģentūru LETA informēja EP Informācijas centra pārstāve Iveta Ķelpe.
ACTA noraidīts ar lielu balsu vairākumu - 478 balsis bija par nolīguma noraidīšanu, 39 - pret, bet 165 eiroparlamentārieši balsojumā atturējās.
