Par nelegālu programmu lietošanu pieciem uzņēmējiem piespiedu darbs (132)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Šā gada pirmajā pusē stājušies spēkā notiesājoši spriedumi vairākās lietās par prettiesisku datorprogrammu izmantošanu saimnieciskajā darbībā, un vainīgajiem - uzņēmumu valdes locekļiem - piespriesti gan naudas sodi, gan piespiedu darbs, gan arī pienākums atlīdzināt cietušajiem zaudējumus, liecina starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas «Business Software Alliance» (BSA) pilnvarotās pārstāves Latvijā Ingrīdas Veikšas sniegtā informācija.

BSA informē, ka, piemēram, biroja preču izplatītāja SIA «Inika» valdes loceklim piespriests naudas sods 600 latu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 582 latu apmērā. Dizaina un drukas kompānijas «Cita tipogrāfija» valdes loceklim piespriests piespiedu darbs 50 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt zaudējumus 1950 latu apmērā.

Notiesājošs spriedums tika pasludināts arī datorprogrammu «servisa meistaram», kuru pieķēra prettiesiskā datorprogrammu izplatīšanā. Viņam tika piespriests piespiedu darbs 100 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 1032 latu apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

BSA norāda arī uz vairākiem gadījumiem, kad, pārbaužu laikā atklājot nelikumīgu datorprogrammatūru, uzņēmumi noslēguši izlīgumu un samaksājuši kompensāciju. Piemēram, inženiertehnisko pakalpojumu uzņēmums SIA «Elpro» kā izlīgumu samaksāja atlīdzību vairāk nekā 5000 latu apmērā, SIA «Poligrāfijas kompānija Elidium» un ceļu un tiltu būves uzņēmums SIA «Rīgas tilti» - katrs vairāk nekā 4000 latu apmērā, digitālās drukas kompānija «AdLibitum» - gandrīz 3000 latu, bet apsardzes kompānija «GSM Apsardze» - 1500 latu apmērā.

«Vienā Latvijas sabiedrības daļā atbalstītā cilvēku darba, ideju un radīto vērtību zagšana, kas izpaužas kā neatļauta datorprogrammu kopēšana un pavairošana, citā sabiedrības daļā izjauc ne tikai vēlmi darboties, bet arī samazina jaunu darbavietu rašanos. Netieši tas atspoguļojas arī valsts ekonomiskajos rādītājos un cilvēku labklājības līmenī,» komentē Veikša.

Viņaspāt, Latvijas pirātisma rādītāji uz vidējā Eiropas fona ir ļoti augsti un Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50%. Līdzīgi kā policijai, BSA mērķis nav pēc iespējas vairāk sodīt autortiesību pārkāpējus, bet gan vairot izpratni par autortiesību nozīmi un mazināt nodarīto kaitējumu, norāda BSA pārstāve.

Jau ziņots, ka datorpirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011.gadā sasniedza 23 miljonus eiro (16 miljonus latu), bet datorpirātisma līmenis samazinājies, - pērn 54% datora lietotāju izmantojuši pirātisku programmatūru, liecina BSA dati.

BSA ir bezpeļņas asociācija, kas aizstāv datorprogrammu ražotāju industrijas un tās partneru - datoru ražotāju - intereses. Tās galvenais birojs ir Vašingtonā, bet darbība norisinās 80 valstīs visā pasaulē. Asociācija Latvijā darbojas kopš 2001.gada. Starp BSA biedriem ir gandrīz 100 globālu uzņēmumu, kuri ik gadu investē miljardus dolāru dažādu programmatūras risinājumu izveidē.

Komentāri (132)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu