Otrdien Krievijas valsts domē apstiprināta jaunu «pretterorisma likumu pakete», kas cita starpā e-pasta un ātrās ziņapmaiņas pakalpojumu sniedzējiem uzdod lietotāju saraksti un datus uzglabāt vismaz pusgadu. Ja attiecīgo pakalpojumu sniedzēji to atteiksies darīt, piekļuve tiem Krievijas teritorijā var tikt bloķēta.
Labojumi likumā «Par informāciju, informācijas tehnoloģijām un informācijas aizsardzību», kas ietilpst «pretterorisma paketē» un ko Valsts dome otrdien pieņēma trešajā lasījumā, paredz, ka elektronisko pakalpojumu sniedzējiem savu klientu sarakste un ziņapmaiņas ieraksti ir jāuzglabā vismaz sešus mēnešus, vēsta Lenta.ru. Piedevām informācijai (attiecīgo kompāniju serveriem) ir jāatrodas Krievijas teritorijā.
No pienākuma glabāt datus ir atbrīvotas licencētas sakaru kompānijas, valsts informācijas sistēmas, interneta pakalpojumu sniedzēji. Turpretim e-pasta, ātrās ziņapmaiņas un IP telefonijas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī sociālajiem tīkliem būs jāgādā, lai elektroniskie sūtījumi tiktu arhivēti.
Likums attiecas ne tikai uz ārvalstu kompānijām kā Google (Gmail), Microsoft (Skype) un Facebook, bet arī vietējiem sociālajiem tīkliem, piemēram, Vkontakte, Rambler, Mail.ru, Jandeks un citiem.
Tai pašā laikā Krievijas valsts iestāžu rīcībā nav juridisku instrumentu, ar kuriem piespiest ārvalstīs reģistrētos uzņēmumus pildīt likumā noteiktās saistības – tie atrodas un operē aiz Krievijas robežām.
Tiesību eksperti norāda, ka gadījumā, ja Google vai Microsoft nevēlēsies Krievijā izvietot serverus informācijas glabāšanai, šīs kompānijas nebūs iespējams sodīt. No otras puses – likums ir jāpilda visiem bez izņēmuma un vienīgā iespēja sodīt ārvalstu kompānijas būtu piekļuves bloķēšana to pakalpojumiem. Citas iespējas piespiest brīvprātīgi pildīt likuma normas vienkārši nav.
Korporatīvo tiesību eksperts, Maskavas advokātu kolēģijas pārstāvis Konstantīns Trapaidze gan uzskata, ka līdz piekļuves bloķēšanai nevajadzētu nonākt. Tai pašā laikā, nebloķējot piekļuvi Skype, Gmail, WhatsApp u.c., kas Krievijas iedzīvotājus iedzītu izolētībā, būtu skaidri redzams, ka viena tirgus dalībniekiem viens likums tiek interpretēts atšķirīgi.
Nobeigumā Lenta.ru atzīmē, ka no ārvalstu kompānijām komentāru par pieņemtajiem likuma grozījumiem pagaidām nav, savukārt vietējās kompānijas ir gatavas informācijas glabāšanai, taču tai pašā laikā norāda, ka tas ir kārtējais apliecinājums valsts iestāžu vēlmei iegūt kontroli pār internetu Krievijā.
