Latvijas tehnoloģiju «startup» pārstāvošā nodibinājuma «TechHub Riga» valdes priekšsēdis Andris Bērziņš un datu vizualizācijas rīka «Infogram» dibinātājs Uldis Leiterts tikās ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), lai pārrunātu, kur aktīvāka valsts iesaiste var palīdzēt Latvijai kļūt par pievilcīgāku vietu tehnoloģiju «startup» attīstībā, paziņoja «Infogr.am».
«Lai arī esam valsts ar senām tradīcijām skaitļošanā un spējam nodrošināt reģionā konkurētspējīgu izglītību, tomēr pieprasījums pēc programmēšanas speciālistiem pasaulē joprojām ir ļoti liels, un tas turpinās tikai pieaugt. Tāpēc jo īpaši svarīgi redzēt Latvijā attīstāmies uzņēmumus, kuri spēj izmantot mūsu programmēšanas kapacitāti, lai radītu pieprasītas aplikācijas globālajam tirgum, un «TechHub Riga» klastera uzņēmumi šo spēju ir pierādījuši. Nav noslēpums, ka viens šāds veiksmīgs produkts perspektīvā spēj ienest tautsaimniecībā ievērojamus līdzekļus. Tie ir līdzekļi, kurus būs iespējams ieguldīt, modernizējot mūsu IT izglītību, attīstot zinātni un radot arvien jaunas darba vietas un produktus ar augstāku pievienoto vērtību,» uzsvēra ekonomikas ministrs Dombrovskis.
«Pēdējo gadu laikā Latvijas tehnoloģiju «startup» kompānijas strauji attīstījušās, kļūstot par redzamu uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Starptautisku atzinību ieguvuši «Infogram», «Froont», «Cobook» un citi. Tas ļāvis uzņēmumiem piesaistīt gan ievērojamas investīcijas, gan radīt jaunas darbavietas, kā arī nest Latvijas vārdu pasaulē. Latvijai ir liels potenciāls kļūt par Ziemeļvalstu reģiona tehnoloģiju «smadzeņu» centru,» sarunā ar ministru norādīja Bērziņš.
«Infogram» vadītājs Leiterts atzina, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājusies ārvalstu investoru interese: «Latvija ir mazs tirgus, tādēļ tehnoloģiju «startup» kompānijas jau pašā sākumā orientējas uz globālajiem tirgiem. Mums ir gan radošas idejas, gan enerģija un tik nepieciešamās tehnoloģiju zināšanas. Labākais, kā valsts var mums palīdzēt - noņemt dažādus birokrātijas šķēršļus un ļaut mums strādāt. Savukārt ārvalstu investīcijas palīdz kļūt par nopietniem starptautiskiem spēlētājiem. Piemēram, kopš gada sākuma «Infogram» būtiski attīstījis savu datu vizualizācijas piedāvājumu. Plānots, ka gada beigās mūsu komandā būs jau 30 cilvēku.»
Jauno kompāniju izaugsmei var palīdzēt valsts līdzfinansējums dalībai starptautiskos biznesa attīstības pasākumos, tā saucamajos akseleratoros. Tas atbrīvo jaunās «startup» kompānijas no nepieciešamības piekrist neizdevīgām investīcijām, kad riska kapitāla investori pret ieguldīto naudu vēlas iegūt nesamērīgi daudz uzņēmumu kapitāldaļu. Lai arī jau šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIIA) piedāvā dažādus finanšu instrumentus, tomēr tos izmantot kavē birokrātiskais slogs pieteikšanās un atskaišu sistēmā.
«Startup» kompāniju pārstāvji ir gatavi aktīvāk iesaistīties likumdošanu procesos. Nepieciešams izveidot atvieglotu nodokļu maksātāju statusu jauniem uzņēmumiem ar ārzemju kapitālu un pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numuru, kas nepieciešams, lai veiktu komercdarbību ārzemēs. Jāpielāgo mikrouzņēmuma statusu jaunuzņēmumiem, kas saņem ārvalstu finansējumu un veic globālu komercdarbību. Šobrīd mikrouzņēmuma statusu iegūt un individuālus darbiniekus algot nevar, ja piesaistīti ārzemju investori vai finanšu investori vispār.
Tāpat nepieciešams veikt aktivitātes, kas popularizē Latviju kā labvēlīgu vidi investīcijām tehnoloģiju uzņēmumos. Labs piemērs ir Somija, kur valsts riska kapitāla fonds «Tekes» investē jaunuzņēmumā un, ja tas piesaista papildu ārvalstu investīcijas, tad «Tekes» dubulto savu ieguldījumu. Arī Latvijā var ieviest līdzīgus līdzfinansējuma modeļus, kas valsti pozicionē kā straujas attīstības «startup» centru, padarot to pievilcīgu gan jaunajiem uzņēmējiem, gan investoriem. Tajā pat laikā jāievieš dzīvē plānotos akseleratora fondus, kuri var palīdzēt jauniem uzņēmumiem izaugt lielākiem un piesaistīt tālāko ārzemju kapitālu.
Jauno kompāniju izaugsmei visā pasaulē aktīvi izmanto akselerācijas fondus. Tas dod iespēju «startup» kompānijām īsā laikā attīstīties un pilnveidot konkurētspēju tādā mērā, ka ir iespējams piesaistīt ārējos investorus uzņēmumu tālākajai attīstībai. Latvijai ir būtiski attīstīt šādus fondus jau tuvākajā laikā no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
«Valdība jau šobrīd strādā pie vismaz desmit atbalsta instrumentiem, kuri palīdzēs jaunajiem tehnoloģiju uzņēmumiem ar labām idejām uzņemt apgriezienus. Starp tādiem instrumentiem būs izaugsmes kapitāla fondi, aizdevumu garantijas, eksporta kredīta garantijas un citi. Tas ieliks labu pamatu, lai nākamajos septiņos gados mēs ieraudzītu vēl vairāk uzņēmumu, kuri attīstās tikpat veiksmīgi, kā jau pieminētie - «Inforgram», «Froont», «Cobook«,» tikšanās laikā norādīja ekonomikas ministrs.
Kā vēstīts, «Infogr.am» ir saņēmis Latvijas jaunuzņēmējdarbībā nebijuša apmēra investīcijas - 1,34 miljonus eiro. Finansējums piesaistīts no trim investoriem - Berlīnes «eņģeļu» kapitālfonda «Point Nine Capital», Londonas investoru sabiedrības «Connect Ventures» un Hamburgā bāzētā investīciju uzņēmuma «HackFwd». «Infogr.am» arī 2012.gadā no «HackFwd» investīcijās saņēmis 150 000 eiro.
«Infogram» 2012.gada februārī dibināja Leiterts, Raimonds Kaže un Alise Semjonova. «Infogr.am» ir datu vizualizācijas rīks, kas tiešsaistē ļauj ērti un ātri publicēt datus vizuāli uzskatāmā veidā. Šo servisu visā pasaulē patlaban izmanto aptuveni miljons lietotāju, ik mēnesi radot ap 50 000 infografiku. Lietotāju vidū ir tādi starptautiskie mediji kā «Huffington Post», «The Guardian», «The Walstreet Journal», «Washington Post», «CBS News», «MTV», «Al Jazeera» un daudzi citi.