Latvijas IT «startupi» sāk ienākt grūtajā korporatīvo risinājumu tirgū (8)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Caro/ScanPix

Uzņēmumu iekšējās vajadzības risināt kādu problēmu vai uzlabot tā procesus var būt pamats inovācijām, ko izstrādā projekta grupa pašā uzņēmumā vai izgudro kāds jaundibināts informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums no malas.

Tā sauktais korporatīvā sektora tirgus paver jaunas iespējas Latvijas «startup» tipa IT uzņēmumiem brīdī, kad dažādu uz parastiem patērētājiem vērstu mobilo ierīču sīkrīku jeb «apps» tirgus ir piesātināts un skan runas par «apps» buma beigām.

Tas izskanēja «Nozare.lv» diskusijā par Latvijas «startup» kustību un tās nākotnes virzienu, taču domas dalījās par šīs nozares spējām radīt pienācīgus risinājumus korporatīvam sektoram, kā arī par šķēršļiem, kas sagaida tos, kas cenšas ienākt šajā tirgū.

Uzņēmumu vadības programmatūras izstrādātāja «FMS» vadītājs un Latvijas IT klastera pārstāvis Jānis Bergs izteica skepsi, vai vispār kāds Latvijas «startups» ir gatavs apkalpot korporatīvu risinājumu tirgu.

Tomēr riska kapitāla kompānijas «Imprimatur Capital Fund Management» investīciju menedžere Lelde Stukle uzstāj, ka Latvijas «startupi» sākuši pievērsties korporatīvo aplikāciju tirgum.

«Neteiktu, ka Latvijā šādu uzņēmumu nav, jo tādi sāk pie «Imprimatur» nākt. «Startupi» ir sapratuši, ka ir lielāka vērtība, ja viņi savu ideju piedāvā kādam biznesam. Pirmkārt, tas ir maksātspējīgāks, otrkārt, tas iegūst lielāku vērtību, optimizējot kādu procesu vai to veicot lētāk, izdevīgāk vai ātrāk,» Stukle teica.

Savukārt «Draugiem grupas» («Draugiem») «runasvīrs» Jānis Palkavnieks stāstīja, kā grupas iekšienē izauguši uzņēmumu vajadzībām atbilstoši «startup» projekti.

Diskusijas gaitā Palkavnieks teica, ka «Draugiem» radies tirdzniecības automātu attālinātas uzraudzības un apkalpošanas risinājums «Vendon», pārnesot tehnoloģijas, kuras izmanto «Draugiem» izstrādāta uzņēmumu un organizāciju autoparku apsekošanas sistēmā «Mapon».

Nepieciešamība attālināti regulēt apkuri un telpu dzesināšanu «Draugiem» birojā radīja pamatu t.s. «gudrās mājas» risinājumam «Istabai», kuru veido dažādas fiziskas ierīces un programmatūra to vadīšanai.

Palkavnieks uzsvēra, ka šie «Draugiem» produkti prasa investīcijas ierīču ražošanā, kas padara šādu ideju realizēšanu daudz dārgāku, nekā kādas programmatūras prototipa izstrādi vakaros pie sava datora.

«Gudrās mājas risinājumam «Istabai», lai uztaisītu vienu presformu plastmasas kastītēm, bija tobrīd jāmaksā 20 000 latu (29 400 eiro), un pēc tam to presformu var izmest ārā. Uzprogrammēt «Istabai» programmnodrošinājumu prasīja programmētāju laiku. Bet uztaisīt presformu un saražot kastītes - tur bija risks,» viņš teica.

«Nozare.lv» pulcētie «startupu» pārstāvji raksturoja sadarbību ar biznesa tirgu kā laikietilpīgu, lēnu un birokrātisku. Elektronisko grāmatu nomas pakalpojuma sniedzēja «Fastr Books» vadītājs Eldars Loginovs stāstīja, ka šāda risinājuma izstrāde nevar notikt bez sadarbības ar grāmatu vairumtirgotājiem un izdevējiem.

«»Fastr Books» ir biznesa modelis patērētājiem, bet otrā pusē mums stāv vai nu izdevējs, vai grāmatu vairumtirgotājs. Tas jau ir bizness-biznesam modelis. Kad ir pārrunas ar vairumtirgotājiem no Lielbritānijas, tur ir jābrauc, jātiekas ar viņiem, jāraksta e-pasti. Tad var pilnībā izjust bizness-biznesam garšu,» Loginovs teica.

«Korporatīva tirgū tikt iekšā ir grūti, tur ir lielas barjeras. Uztaisīt aplikāciju un to ielikt kādā aplikāciju veikalā prasa pārvarēt daudz mazākas barjeras, un, ja aplikācija aiziet, tad aiziet,» sacīja Bergs un norādīja, ka pat ilgus gadus un citos apjomos nekā «startupiem» strādājošais FMS ielika gadiem ilgu darbu, lai sadarbotos ar lielo Šveices un Eiropas apdrošināšanas grupu «Allianz».

Arī «Infogr.am», kas izstrādājis visdažādākām vajadzībām, arī korporatīvām prezentācijām derīgu infografikas rīku, uzskata, ka tieša sadarbība ar lieliem uzņēmumiem ir grūta. Kā skaidro viens no «Infogr.am» līdzdibinātājiem Raimonds Kaže, risinājuma lietošana tādos globāli pazīstamos izdevumos kā «The Wall Street Journal» notiek pa nestandarta kanāliem.

«Tas nav īsti bizness-biznesam modelis. Tas notiek «no lejas«. Kāds žurnālists pamana, ka šādu rīku var izmantot. Bet, ja grib ar «The Wall Street Journal» noslēgt līgumu, tad var iepazīties ar viņu birokrātiju,» Kaže teica.

«Tas ir jauns pārdošanas modelis biznesa tirgū. Tas nevis cenšas pārliecināt augstāk stāvošās personas par aplikācijas vai risinājuma lietderību, atrast tam budžeta līdzekļus, sniegt piedāvājumu. Tieši otrādi, uzņēmumā meklē problēmu, tad risinājumu padara pietiekami lētu un pievilcīgu, tad cenšas atrast kādu vadītāju, kas savā izdevumu budžetā var tērēt vajadzīgos 100 ASV dolārus un lēmumu par aplikācijas iegādi pieņemt pats,» ceļu pie korporatīviem lietotājiem skaidroja IT «startupu» kopā strādāšanas vietas «TechHub» Rīga vadītājs Andris Bērziņš.

Bērziņš arī norādīja, ka daudz un dažādu personīgo vai pēc personīgas izvēles iepirktu mobilo ierīču lietošana darba vajadzībām ir radījis gan problēmas, gan iespējas korporatīvo aplikāciju izstrādes nozarē.

«Tas rada problēmas un arī radījis jaunus «startupus», kas šīs problēmas risina. Silīcija ielejas uzņēmums «Mobile Iron», kuram drīz būs pirmais akciju laidiens, piedāvā risinājumu, kas ļauj uzņēmuma darbiniekiem lietot uzņēmuma aplikācijas drošā vidē savos telefonos,» viņš teica.

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu