Stīvens Hokings: mākslīgais intelekts iznīcinās cilvēci

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Ietekmīgais britu zinātnieks Stīvens Hokings uzskata, ka mākslīgā intelekta un patstāvīgi domājošu mašīnu attīstīšana ir drauds cilvēcei.

«Mākslīgā intelekta attīstīšana var iezīmēt cilvēku sugas beigu sākumu,»

Hokings paudis intervijā BBC, aizdomājoties par jautājumu, kad un vai tiks pilnveidota tehnoloģija, kas viņam ļauj sazināties ar apkārtējiem un izmanto diezgan vienkāršu mākslīgā intelekta formu.

Terminatoru valdīšanas scenārijs nav izslēdzams

Slavenais teorētiķis, kurš cieš no ALS sindroma (amiotrofā laterālā skleroze, kuras dēļ šovasar visā pasaulē tika izvērsta tā dēvētā ledainā ūdens spaiņa kampaņa), atzīst, ka viņa vajadzībām radītā Intel un britu kompānijas Swiftkey komunikācijas sistēma ir ļoti noderīga, jo apgūst profesora domu gājienu un prognozē, ko viņš varētu vēlēties pateikt, taču ilgtermiņā bažījas par sistēmām, kas domāšanā varētu panākt un pat apsteigt cilvēkus.

«Mākslīgais intelekts varētu sākt attīstīties patstāvīgi, pārveidoties un to darīt aizvien straujāk,» pieļauj Hokings. «Cilvēki, kuru bioloģiskā evolūcija ir ļoti ierobežota, nespētu konkurēt un tiktu nospiesti.»

Mākslīgais intelekts var kļūt par spēcīgu sabiedroto

Citi viedie prāti tikmēr ir mazāk pesimistiski. «Es domāju, ka mēs vēl ilgu laiku kontrolēsim tehnoloģijas un spēsim arī panākt daudzu pasaules problēmu atrisināšanu,» saka Rollo Kārpenters, kurš izstrādājis Cleverbot - mākslīgā intelekta programmu, kas patstāvīgi mācās no sarunām un ir uzrādījusi ļoti labu rezultātu Tjūringa testā, liekot cilvēkiem domāt, ka viņi komunicē ar īstu cilvēku.

Tai pašā laikā Kārpenters ir pārliecināts, ka

vispilnīgākā mākslīgā intelekta algoritmi tiks sarakstīti tuvāko gadu desmitu laikā.

«Mēs nevaram noteikti zināt, kas notiks, kad mašīnas mūs pārspēs intelekta ziņā, - vai mums bezgalīgi palīdzēs, ignorēs un pastāvēs līdzās, vai tomēr iznīcinās,» - tā Kārpenters, vairāk sliecoties domāt, ka iznākums būs pozitīvs.

Īstermiņā gan mākslīgā intelekta attīstībai būs trūkumi. Jo nav šaubu, ka mašīnas, kļūstot gudrākas, spēs aizstāt cilvēkus, un tas nozīmēs miljoniem darba vietu likvidēšanu. Pēc uzņēmēja Elona Maska domām, ilgtermiņā riski ir vēl lielāki - PayPal, SpaceX un Tesla Motors dibinātājs uzskata, ka mākslīgais intelekts ir lielākais mūsu eksistences apdraudējums.

Riski slēpjas arī internetā

Vienlaikus Hokings norāda arī uz riskiem, ko slēpj internets. Citējot valdības līmeņa komunikācijas uzraugus, Hokings norāda, ka internets kļūst par terorisma komandcentrāli. «Interneta kompānijām ir jādara vairāk, lai cīnītos ar šiem draudiem, taču to ir grūti paveikt, neupurējot brīvību un privātumu.»

Lai arī riski pastāv, Hokings tomēr ar nepacietību gaida savas komunikāciju tehnoloģijas pilnveidošanos, lai spētu rakstīt ātrāk. No datora ģenerētās balss gan zinātnieks neplāno atteikties nekad. Hokings apzinās, ka tā skan visnotaļ robotiski, taču dabiskāku skanējumu nevēlas. «Tā jau ir kļuvusi par manu firmas zīmi, un es nevēlētos to aizstāt ar ko dabiskāku, kam ir britu akcents,» sacījis Hokings. «Man stāsta, ka bērni, kam arī nepieciešams balss asistents, vēlas sev tādu, kāda ir man.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu