Kopš 2012.gada būtiski audzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji, galvenokārt e-komercijas jomā, sākuši virtuālās valūtas «Bitcoin» pieņemšanu, secināts Eirosistēmas ziņojumā par virtuālo valūtu shēmām. Pērkot vai mainot «Bitcoin», patērētājs var saskarties ar vairākiem riskiem, brīdina Latvijas Banka.
Eirosistēma secinājusi, ka dažas no virtuālo valūtu shēmām tiek veidotas ar nelielām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus. Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Pilni dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. «Bitcoin» ir populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk par 80% no ap 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar «Bitcoin» tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā. Salīdzinājumam - Eiropas Savienībā vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju. Lielākā daļa no «Bitcoin» transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par «Bitcoin» izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.
Analizējot virtuālo valūtu priekšrocības un trūkumus, Eirosistēmas eksperti norāda uz vairākiem ieguvumiem lietotājiem, piemēram, zemām transakciju maksām, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurskatāmības, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām, augsta volatilitāte jeb svārstību risks. Lietotāji saskaras arī ar riskiem, kas izriet no dalības shēmā: otrās puses risku, kas saistīts ar saņēmēja anonimitāti, maiņas kursa risku un krāpniecības iespēju, kas izriet no caurskatāmības trūkuma. Virtuālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem.
Eiropas Centrālā banka ir secinājusi, ka risku materializācijas iespējamība attiecībā uz monetāro politiku, cenu stabilitāti, finanšu stabilitāti, maksājumu sistēmu raitu darbību un uzraudzību atkarīga no virtuālo valūtu apjomiem un to iesaistes reālajā ekonomikā. Patlaban virtuālo valūtu shēmu apjomi un pieņemšana saglabājas zemi, kas norāda uz to, ka virtuālo valūtu shēmas nerada riskus centrālo banku uzdevumiem. Neskatoties uz to, būtisks incidents ar virtuālajām valūtām un tam sekojošs uzticības zudums var iedragāt patērētāju uzticību elektroniskajiem maksājumu instrumentiem, elektroniskai naudai un citiem e-komercijas risinājumiem.
Latvijas Bankas maksājumu un finanšu tirgus eksperts Deniss Fiļipovs vērš uzmanību, ka eirozonas centrālās bankas un uzraudzības iestādes brīdina, ka «Bitcoin» nav valūta, tam nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa un tas neatbilst arī finanšu instrumenta definīcijai. Papildus tam valstu likumi aizsargā patērētāju tiesības attiecībā uz likumīgo maksāšanas līdzekļu izmantošanu. «Bitcoin» emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga un «Bitcoin» juridiski nav piesaistīts nevienas valsts oficiālai valūtai. Pēc būtības «Bitcoin» ir prece jeb produkts, kuru pērk par oficiālu valūtu. To var izmantot kā maiņas līdzekli, iegādājoties citas preces vai pakalpojumus, ja abas puses par to vienojas un ir gatavas uzņemties visus ar «Bitcoin» izmantošanu saistītos riskus.
Pērkot vai mainot Bitcoin, patērētājs var saskarties ar vairākiem riskiem, brīdina Latvijas Bankas pārstāvis. Pastāv šādi riski: risks zaudēt naudu «Bitcoin» maiņas procesā, jo maiņas platformu darbība netiek regulēta, «Bitcoin» vērtība var strauji mainīties vai pat zust, jo tā nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai, patērētājus, kas izmanto «Bitcoin» norēķiniem par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā, no «digitāla maka» nozagtus «Bitcoin» gandrīz nav iespējams atgūt.
Latvijas Banka nerekomendē nekādus ieguldījumus vai transakcijas ar «Bitcoin».
