Cilvēki, kas atbild par uzņēmējdarbības attīstību un IT vienā un tajā pašā uzņēmumā vai iestādē, bieži funkcionē kā divas atsevišķas sistēmas. Tā joprojām ir ikdienas situācija daudzos Latvijas uzņēmumos, kas būtiski ierobežo tehnoloģiju lomu biznesa efektivitātes un konkurētspējas celšanā.Veiksmīgi aizvadot vērienīgo konferenci «DPA INDUSTRY DAY 2015», situāciju, tās iemeslus un risinājumus intervijā skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «DPA» direktors Gatis Ošs.
Kas notiek Latvijas uzņēmējdarbības un IT vidē šobrīd? Kādēļ nepieciešama tehnoloģiju konference biznesa cilvēkiem?
Gan biznesa, gan tehnoloģiju pasaule ir mainījusies un tās ir cieši saplūdušas. Šodien IT risinājumi ir ārkārtīgi nozīmīgi jebkura uzņēmuma funkcionēšanā un attīstībā, tie ir blakus ikvienam uzņēmējam. Un tā tas ir tādēļ, ka IT ir biznesu atbalstošā funkcija nevis tā, kas virza uzņēmējdarbību kādā konkrētā virzienā. Lēmumus, kā uzņēmumu attīstīt, pieņem biznesa lēmēji, bet IT ir jāspēj piemeklēt atbilstošākais risinājums.
Latvijas prakse diemžēl ir tāda, ka uzņēmēji joprojām neapzinās tehnoloģiju tuvumu biznesa stratēģijas kontekstā un IT definē kā kaut ko sarežģītu un neizprotamu. Tādēļ esam pamainījuši līdzšinējo pieeju – sniedzam iespēju uzzināt jaunākos tehnoloģiju sasniegumus ne tikai IT cilvēkiem, bet uz konferenci aicinām arī uzņēmējus un biznesa vides pārstāvjus. Konferencē kā arī vieslektorus esam aicinājuši starptautiski atzītus tehnoloģiju vizionārus, kas ir neatkarīgi no piesaistes kādai konkrētai tehnoloģijai un spēj runāt par tehnoloģiju iespējām biznesa kontekstā.
Uzskatu, ka velosipēds nav jāizgudro no jauna, ir vairāk jāskatās kā citi šo velosipēdu ir spējuši izmantot citādi. «DPA INDUSTRY DAY 2015» uzdevums ir parādīt konkrētus piemērus, kā jaunākie IT risinājumi ir realizēti dažādās biznesa jomās un kādus ieguvumus tas ir devis biznesa attīstībai.
Bet uzņēmējs taču algo savus IT speciālistus tieši tādēļ, lai nebūtu jālauza galva par šiem jautājumiem?
IT funkcija biznesā ir atbalstoša un neaizstājama, bet lēmumus, kurp doties stratēģiski pieņem vadība, nevis IT profesionāļi. Tas savukārt nozīmē, ka arī lēmumu pieņēmējiem ir būtiski zināt tehnoloģiju sniegtās iespējas un lomu. Mūsu pēdējo gadu pieredze liecina, ka biznesa lēmumu pieņēmēji bieži nevēlas iedziļināties tehnoloģiju jautājumos, jo tā loģiski nav prioritāte viņu ikdienas darbā. Savukārt, neiekļaujot uzņēmuma stratēģiskajos plānos informāciju tehnoloģijas kā instrumentu, ar ko sasniegt mērķus, nav iespējams samazināt plaisu starp biznesu un tehnoloģijām. Jāsaprot ir arī tas, ka IT cilvēki ne vienmēr var izskaidrot biznesa lēmumu pieņēmējiem šīs specifiskās tehnoloģiju lietas, skatoties no biznesa prizmas. Tāpat, tehnoloģiju izaugsmes temps ir tik straujš, ka arī IT cilvēkiem ir pietiekami izaicinoši izsekot tam līdzi. Tā piemēram, mākoņtehnoloģijas ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kad IT cilvēki Latvijā ļoti atturīgi piedāvā šos risinājumus sava uzņēmuma vadībai, jo pieredze un zināšanas darbā ar šādu tehnoloģiju modeli ir maza, bet tai pat laikā, skatoties no biznesa viedokļa, ieguvumu klāsts ir plašs.
Tāpat valda uzskats, ka mākoņrisinājumu izmantošana mazina IT cilvēku lomu uzņēmumā, bet tā nebūt nav. IT profesionāļi ir un būs nepieciešami, lai palīdzētu biznesa lēmējiem izkļūt caur tehnoloģiju tehniskajiem labirintiem. Vienlaikus biznesa lēmēji būs tie, kas noteiks attīstības virzienu, bet IT būs atbalstošā funkcija, kas palīdzēs izvērtēt piemērotākos risinājumus. Tas, ko gribam panākt ar šādu konferenču organizēšanu, ir šīs biznesa auditorijas informēšana par jaunākajām biznesa tehnoloģijām, parādot to ieguvumus, iespējas un mudinot tās proaktīvi meklēt.
Kam jāiet pa priekšu – jāatīstās tehnoloģiju inovācijām vai biznesa vajadzībām jāvirza tās kādā virzienā?
Tas noteikti nav viennozīmīgi skatāms. Jebkurā nozarē, arī IT jābūt diviem paralēliem virzieniem – vienam, kuru virza pieprasījums, otram, kuru virza absolūtas inovācijas. Te būtiskāks aspekts ir tieši biznesa lēmumu pieņēmēji, kuriem jābūt gana zinošiem, lai spētu izvērtēt vai doties virzienā, kuru šī jaunā tehnoloģija piedāvā – riskēt vai nogaidīt, bet varbūt tad kāds cits to izmantos, būs mums soli priekšā un gūs panākumus.
Tai būtu jābūt tādai ikdienas mijiedarbībai, kad IT uzņēmumi, jo īpaši biznesa programmatūru izstrādātāji ir informēti par to, ko vajag uzņēmējiem un otrādi? Kā to nodrošināt?
Jā, ikviens nopietns programmatūras izstrādātājs nemitīgi sekos līdzi klientu mainīgajām vajadzībām un piedāvās jaunus risinājumus. Vienlaikus, protams, ka šie risinājumi maksā, to ieviešana nozīmē investīcijas, tādēļ uzņēmējiem ir jābūt kompetentiem, lai spētu izrēķināt un saprast, kur ieguldīt ir vērts, bet kur ne – kad šis risinājums atmaksāsies, kā pieaugs mans apgrozījums. Arī uzņēmuma IT cilvēks var būt šādu ideju virzītājspēks, tādēļ nozīmīgi, ka lēmumpieņēmēji saprot un akceptē viņu idejas. Tādējādi izšķiroša nozīme ir biznesa lēmumu pieņēmēju izglītošanai, skaidrojot, ka IT arvien vairāk pietuvinās un pat saplūst ar biznesu.
Kādi ir tipiskākie Latvijas uzņēmēju stereotipi attiecībā uz jaunākajām tehnoloģijām?
Latvieši ir tādi bailīgi attiecībā uz tehnoloģijām un šīs bailes visbiežāk izraisa tieši nezināšana un neizpratne. Pietrūkst vēlme jautājumus izskatīt konstruktīvi.
Tipiskākais piemērs, ar ko saskaramies, ir neizpratne par mākoņskaitļošanas tehnoloģijām. Latvietis pēc būtības ir tāds «dzelžu piekritējs». Viņam ir svarīgi, ka serveris stāv zem galda, lampiņas mirgo, tepat blakus ir mana informācija un tas ir droši. Lai gan patiesībā tur ir daudz risku – «dzelzis» var sabojāties, ne vienmēr tiek nodrošināts augstākais drošības līmenis, rezerves kopijas u.tml. Šos riskus un arī izmaksas bieži vien patiesībā ir iespējams samazināt, izmantojot tieši mākoņtehnoloģijas. Protams, viss jāskatās katrā konkrētajā scenārijā.
Līdzīgi ir ar biometrijas datu apstrādi. Šīs tehnoloģijas varētu izmantot daudzās jomās, bet atkal bailes – kā tā, jūs tagad ņemsies mūsu pirkstu nospiedumus, kur jūs tos liksiet, kā izmantosiet? Un uzņēmējs paliek pie vecajām labajām atslēgām, caurlaižu kartiņām, lai gan biometrijas tehnoloģijas varētu sniegt daudz lielāku drošību fiziskās piekļuves kontrolēšanai.
Kā mainīt šo bailīgo uztveri, palīdzēt saprast un saskatīt iespējas?
Tas nav ātrs process, tas ir izglītošanas process, kas ir arī šīs konferences mērķis un arī pie tā mēs neapstāsimies. To pašu dara arī daudzi citi ražotāji un kompānijas ne tikai Latvijā. Vislabāk strādā reāli piemēri. Tādā Latvijas mērogā – ja es zinu, ka kaimiņu Jānis to lieto un saka, ka ir labi, arī es varu mēģināt uz to skatīties. Arī biznesa līmenī tās ir tieši atsauksmes, kas visātrāk izplatās un palīdz jaunajām tehnoloģijām izplatīties.
Kas ir aktuālākās thenoloģiju tendences, kas maina šodienu un ietekmēs rītdienu?
Globalizācijas, datu apjomu un drošības aspektu ietekme šobrīd ir milzīga.
Viens būtisks virziens viennozīmīgi ir jau minētā mākoņskaitļošana. Vairs nav būtiski, kur fiziski atrodas mana informācija, resursi, kas nodrošina IT darbību uzņēmumā, man ir svarīgi, lai tie resursi ir droši pieejami tūlīt un tādā apjomā, kas man ir nepieciešams.
Otra tendence ir informācijas tehnoloģiju tuvums – jau šobrīd tās ir nonākušas ārkārtīgi tuvu gala lietotājam. Mums pat ne vienmēr ir izpratne, ka daudzas lietas blakus ikdienas priekšmetu darbībai jau ir IT. Vienlaikus, cilvēkiem savā ikdienā kaut kādā mērā būtu jāsaglabā kontrole pār tehnoloģijām, tādēļ gribot negribot ir jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai un jāmēģina vismaz virspusēji izprast lietas.
Trešā lieta, protams, ir mobilās tehnoloģijas, kas pamazām pārņem ikvienu jomu. Lielākajai daļai no mums ir pat vairākas mobilās ierīces, kuras ikdienā lietojam. Gluži loģiski cilvēkam vajag, lai uz visām iekārtām redzam vienu un to pašu, lai informācija ir pieejama un varam ar to strādāt.
Visam minētajam automātiski seko jautājumi par datu drošību, ko es dēvētu par katra uzņēmuma IT cilvēka šā brīža lielāko izaicinājumu.
