Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais apjomīgais pētījums par iedzīvotāju paradumiem, patērējot video saturu dažādos mediju kanālos liecina - teju katrā solī cilvēkam blakus ir lielāka vai mazāka izmēra ekrāns. Turklāt bieži pat vairāk, nekā viens.
Viedierīču izplatība rada jaunus paradumus video satura patēriņā
55% respondentu Latvijā atzīst, ka, pavadot laiku ar ģimeni, paralēli skatās arī TV. Puse aptaujāto pie TV ietur maltīti, bet 28% to tur ieslēgtu, gatavojot ēst. Arī viedtālrunis ir izplatīts ikdienas sabiedrotais. 32% tajā kavē laiku, kamēr gaida rindā pie ārsta, 17% - pa ceļam no darba uz mājām, bet 23% viedtālrunis vienkārši ir laika kavēklis jebkādā situācijā. 7% Latvijas respondentu atzīst, ka to izmanto arī esot pie auto stūres.
«Mobilo tehnoloģiju izplatība ir ievērojami mainījusi patērētāju paradumus un radījusi jaunas iespējas un izaicinājumus satura radītājiem. Video saturs vairs nav vienvirziena komunikācija - kā redzam pētījumā, būtiska ir atgriezeniskā saite un iespēja piedalīties satura veidošanā, apspriest to ar citiem vai uzzināt vairāk informācijas par ekrānā redzēto. Mediju industrijai jāņem vērā mainīgie apstākļi un jārada tāds saturs, kas viegli lietojams dažādās ierīcēs,» skaidro Iveta Pukše, Nielsen Valdes locekle Latvijā.
Izmērs ir būtisks
55% respondentu pasaulē uzsver - video satura skatīšanās ir būtiska viņu ikdienas daļa, turklāt liela nozīme ir arī ekrāna izmēram. Vairums - 63% priekšroku dod iespējami lielākam ekrānam, tajā pašā laikā novērtējot pārnēsājamo viedierīču sniegtās ērtības. 59% aptaujāto uzskata - skatīties video pārnēsājamā iekārtā ir ērti.
53% uzskata, ka planšetdators ir tikpat ērts, lai skatītos video, kā TV vai dators.
Tiesa, pagaidām televizors vēl joprojām ir populārākais veids, kādā cilvēki vēro dažādu video saturu - ziņas, filmas, izklaides šovus, dokumentālos raidījumus u.tml. Likumsakarīgi, ka vecākajā sabiedrības daļā tas ir populārāks par mobilajām ierīcēm, bet jauniešu vidū tendence ir pretēja.
Ne tikai skatīties, bet iesaistīties
Skatītājiem arvien vairāk patīk ne tikai vērot saturu, bet aktīvi piedalīties tā komentēšanā un veidošanā. Tāpēc skatīšanās tiešsaistē gūst arvien plašāku popularitāti. Vairāk nekā 53% respondentu Eiropā atzīst, ka tiem patīk apspriest redzēto TV arī sociālajos medijos, 49% izvēlētos skatīties tās pārraides, kam ir paralēla piesaiste sociālajiem medijiem. 47% skatītāju iesaistās sociālo mediju diskusijās, kamēr skatās video, bet 58% meklē kādu saistītu informāciju internetā.
Vairāk nekā viens ekrāns
Līdz ar iespēju iesaistīties satura komentēšanā un radīšanā, cilvēks bieži vien izmanto vairākas ierīces vienlaikus.
«Otra, trešā un reizēm pat ceturtā ekrāna izmantošana kļūst par pierastu praksi,
kamēr skatāmies kādu TV šovu, filmu vai citu video saturu,» skaidro Iveta Pukše, Nielsen Valdes locekle Latvijā. «Vairāku ekrānu izmantošana sniedz skatītājiem plašas iespējas un vienlaikus paver arī jaunus apvāršņus satura radītājiem gan tajā, kāda veida saturs tiek nodrošināts, bet vēl jo būtiskāk - kā skatītājam ir iespēja uz to reaģēt. Veiksmīgi izveidots video saturs nodrošina ne tikai lielisku izklaidi, bet ļauj uzņēmumiem efektīvāk izmantot zīmolu komunikācijā.»
Tagadne un nākotne
Kādām aktivitātēm iedzīvotāji gatavi izmantot tehnoloģijas un dažādas elektroniskās ierīces? Jau pašlaik 84% respondentu Latvijā tiešsaistē maksā rēķinus, 81% izmanto bankas pakalpojumus, 80% lasa ziņas, 73% sazinās ar draugiem, 69% klausās mūziku, 64% fotografē un filmē, 63% skatās video saturu, 54% dalās ar saviem foto un video, 40% izmanto darba meklēšanai, 38% veic izpēti, 32% mācās, 24% dalās ar medicīniska rakstura informāciju, 18% meklē randiņu partneri, bet 11% pērk ikdienas preces. Izglītības iespējas un darba meklējumi, kā arī e-veselības pakalpojumi ir tās kategorijas, kur visvairāk respondentu ir ieinteresēti nākotnē izmantot dažādas ierīces, pat ja līdz šim to nav darījuši.
Tendences Latvijā un Eiropā
Lielā mērā tendences ir līdzīgas, tomēr vērojams, ka Latvijā ierīces vēl nedominē tik ļoti, kā vidēji Eiropā. Piemēram,
Eiropā 66% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka izbauda iespēju nemitīgi būt tiešsaistē.
Latvijā tādu ir vien 38%. 52% Eiropas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka elektroniskā komunikācija ir aizstājusi tiešo saskarsmi, kamēr Latvijā tā uzskata 34%. Arī iesaistīšanās sociālo mediju sarunās, paralēli skatoties kādu video saturu, Latvijā izplatīta 19% respondentu vidū, kamēr Eiropā to dara 27%. Domas respondentu vidū dalās par to, vai, meklējot saturu mobilajā tālrunī, labāk izmantot mobilo lietotni vai interneta lapu. Proti, 37% lietotāju Eiropā izmanto mobilās lietotnes, kamēr 45% dod priekšroku mājas lapām. Latvijā tie ir attiecīgi 32% un 39%.
Nielsen Global Digital Landscape pētījuma ietvaros tiešsaistē tika aptaujāti 30 000 respondenti no 60 valstīm. Tā galvenais mērķis bija atspoguļot, kā mainījušies lietotāju paradumi laikā, kad trīs ceturtdaļas pasaules populācijas izmanto iespēju būt tiešsaistē jebkurā laikā un vietā.
