Saskaņā ar apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (turpmāk – BTA) apkopotajiem datiem, aizvadītā gada laikā par gandrīz 60% palielinājies pārdoto bezpilota lidaparātu jeb dronu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polišu skaits.
Intereses pieaugums par šāda veida apdrošināšanu apliecina, ka dronu izmantošana kļūst arvien populārāka ne tikai privātajos un publiskos izklaides pasākumos, bet arī uzņēmējdarbības nodrošināšanā. Pieaugot dronu izmantotāju skaitam, pozitīvi vērtējama valsts vēlme sakārtot šo jomu, nosakot normatīvo aktu regulējumu un paredzot obligātu dronu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, tomēr jomas sakārtošanai būtu jāņem vērā vairāki apdrošinātāju norādītie aspekti.
Neraugoties uz to, ka jau šobrīd Latvijā tiek izmantots liels skaits šādu lidaparātu, kopumā interese par dronu operatoru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu līdz šim ir bijusi salīdzinoši neliela. BTA jau vairāk nekā 20 gadus piedāvā gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un no 2014. gada arī dronu operatoru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Savā praksē BTA ir apdrošinājusi vairāku ar droniem profesionāli strādājošo uzņēmumu civiltiesisko atbildību, tai skaitā, dronu izgatavotāju, programmu izstrādātāju un zemes mērnieku civiltiesisko atbildību. Tomēr BTA novērojumi liecina, ka faktiski lielākā daļa dronu Latvijā tiek izmantoti bez lidaparātu operatoru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Tas rada risku, ka trešajām personām var tikt nodarīti zaudējumi, kuru atlīdzināšana varētu būt apgrūtinoša, proti, ja lidaparātu operatoru civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, tad cietušajai personai, kurai nodarīti zaudējumi, būtu jāvēršas tiesā, lai civiltiesiskā kārtā lūgtu atlīdzināt zaudējumus.
Ņemot vērā arvien pieaugošo dronu izmantotāju skaitu, tai skaitā, publisku pasākumu laikā, filmējot un fotografējot pasākumus «no putna lidojuma», BTA pozitīvi vērtē iniciatīvu šīs jomas sakārtošanai, nosakot normatīvo aktu regulējumu. Šī gada martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru Kabineta noteikumu projekts paredz, sākot no 2017. gada, ieviest bezpilota gaisa kuģu jeb dronu, kura kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kilogramus, obligātu apdrošināšanu pret trešajām personām nodarīto kaitējumu.
«Lai arī Latvijā šobrīd nav notikuši nopietni negadījumi ar šāda veida gaisa kuģiem, obligātu dronu operatoru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ieviešana ir loģiska un pašsaprotama, jo negadījuma rezultātā cietušajai personai būs iespēja saņemt atlīdzību par radītiem zaudējumiem, nevēršoties tiesā un negaidot tiesas spriedumu vairāku gadu garumā. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka noteikumu projektā ir paredzēts, ka virs publisku pasākumu norises vietas vai tās tiešā tuvumā lidojumus drīkstēs veikt bezpilota gaisa kuģis, kura kopējā pacelšanās masa nepārsniedz 1,5 kilogramus, un šādu lidaparātu operatoriem civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nebūs obligāta. Neraugoties uz to, ka noteikumu projektā ir iekļauta prasība, ka lidaparātam jābūt aprīkotam ar izpletņa sistēmu, kas nostrādā avārijas gadījumā, un tam jāraida gaismas un arī akustisks brīdinājuma signāls, negadījuma sekas publiskos pasākumos var būt daudz lielākas. Eiropā ir bijuši negadījumi, kuros bezpilotu lidaparāti ir krituši publisku pasākumu laikā, piemēram, nupat pagājušajā nedēļā koncerta laikā Londonā cilvēku pūlī iekrita drons, pērnā gada decembrī Itālijā kalnu slēpošanas sacensību laikā, netālu no sacensību dalībnieka arī krita šāds lidaparāts. Nedēļas nogalē netālu no Hītrovas lidostas lidmašīnā ietriecās drons. Par laimi šajos negadījumos cilvēki necieta. Ņemot vērā, ka arī Latvijā arvien aktīvāk droni tiek izmantoti publiskos pasākumos, ir svarīgi sakārtot dronu izmantošanas jomu Latvijā. Mūsuprāt, neatkarīgi no drona svara, ja tas tiek izmantots virs publisku pasākumu norises, dronu operatoram būtu obligāti jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība,» norāda BTA Valdes locekle Evija Matveja.
Vienlaikus jāatzīmē, ka šobrīd Eiropas Komisija izstrādā Eiropas Savienības mēroga noteikumus, lai regulētu arvien lielāku popularitāti iegūstošo bezpilota lidaparātu izmantošanu. Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzēts dronu pilotu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu pielīdzināt gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, nevis vispārējai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai. Lai izvairītos no pretrunām nacionālajās un Eiropas Savienības mēroga regulējumā, Ministru Kabineta noteikumos būtu jāprecizē, ka bezpilota gaisa kuģis jāapdrošina pret trešajām personām nodarīto kaitējumu saskaņā ar gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības noteikumiem. Šādu ierosinājumu apdrošinātāji ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas starpniecību jau iepriekš bija snieguši normatīvā akta izstrādātājiem, bet šobrīd ierosinājums nav ņemts vērā.
BTA uzsver, ka ir vēl vairāki aspekti, kurus būtu svarīgi iekļaut jaunajos noteikumos, lai valstiskā līmenī sakārtotu dronu izmantošanas nozari, tai skaitā, ņemot vērā jau šobrīd esošo Eiropas valstu pieredzi un praksi. «Jāņem vērā, ka ar normatīvo aktu regulējumu vajadzētu noteikt ne tikai šādu lidaparātu pilotu vecumu, bet noteikt arī, piemēram, eksaminācijas kārtību, lai apdrošinātāji un pasākumu organizatori, kuri izmanto šāda veida pakalpojumus, būtu pārliecināti par to, ka bezpilota lidaparātu vada zinošs un apmācīts cilvēks. Tāpat arī būtu svarīgi ieviest bezpilota lidaparātu reģistrāciju, kas palīdzētu cīnīties pret nesankcionētiem un neapdrošinātiem lidojumiem. Ne mazāk būtiski ir noteikt, kura institūcija nodrošinās un kontrolēs šo noteikumu ievērošanu, kādas sankcijas tiks piemērotas noteikumu neievērošanas gadījumos. Protams, šādas sistēmas ievešana prasa laiku, bet, lai ieviestu obligāto dronu operatoru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, jābūt pārliecībai, ka nozare ir sakārtota un regulēta. Pie šī jautājuma šobrīd strādā atbildīgās institūcijas daudzās pasaules valstīs, jo dronu izmantošana kļūst arvien populārāka, to izmantošanai ir ekonomiskais potenciāls, bet vienlaikus ir virkne drošības risku, piemēram, sadursmes ar citiem lidaparātiem, to nokrišana publiska pasākuma laikā un citi riski, kuru rezultātā var ciest arī cilvēki,» akcentē E.Matveja.
