Aptuveni astoņi no katriem desmit eiropiešiem dzīvo pilsētās, kuras patērē 70% enerģijas un kuru radītie sastrēgumi Eiropai gadā izmaksā aptuveni 100 miljardus eiro, tādēļ metropoles aizvien meklē veidus, kā kļūt efektīvākām, taupīgākām un iedzīvotājiem draudzīgākām. Lūk, Eiropas «gudrāko» pilsētu TOP5.
2015.gadā «Juniper Research» mobilo un digitālo tehnoloģiju analītiķi piešķīra šai Spānijas pilsētai titulu «Globālā viedā pilsēta 2015», novērtējot tās attīstību augstāk nekā Ņujorku, Londonu, Nicu un Singapūru.
Īpaši augsti tika novērtēta Barselonas viedā satiksmes un stāvvietu vadības sistēma, kā arī «gudrā» apgaismojuma sistēma. «Juniper Research» analītiķi secinājuši, ka pilsētas ieviestā viedā energoefektivitātes vadības sistēma jeb «smart grid» līdz 2019.gadam sasniegs aptuveni 9,5 miljardus eiro ietaupījumu gadā.
Turklāt pievērsta liela uzmanība sabiedrisko un sociālo pakalpojumu, kā arī procesu caurskatāmībai – piemēram, pašvaldības sēdes ir pieejamas tiešsaistē un iedzīvotāji to laikā tiešsaistē var uzdot arī savus jautājumus.
Zviedrija ir līdere atjaunojamo resursu pārstrādē, un arī tās galvaspilsēta cenšas taupīt tik daudz resursu, cik vien iespējams. Piemēram, tiek attīstīti projekti, kas paredz notekūdeņu izmantošanu apkures sistēmā un to pārveidošanu īpašā degvielā, kuru varētu izmantot sabiedriskais transports.
Stokholma ir īsta zaļā oāze, kurā ir ļoti attīstīts sabiedriskā transporta tīkls un labs optiskā interneta pārklājums. Kāda no «gudrajām» iniciatīvām paredz reālas tikšanās ar amatpersonām aizstāt ar virtuālu saziņu.
Nīderlandes galvaspilsēta ir «sasaistīta» visos iespējamos veidos. Lai veicinātu lietotājiem draudzīgu, racionāli dzīvojošu pilsētu, ir izveidota platforma «Amsterdam Smart City». Platforma, kuras pamatā ir atvērtie dati, ļauj nodrošināt saiknes starp vietējiem uzņēmumiem, pašvaldību un iedzīvotājiem. Piemēram, ir izveidota lietotne, kas palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietoties pa pilsētu. Ja pa ceļam gadās kāda liksta, zvanu centra speciālisti palīdz tās atrisināt. Savukārt lietotne «City Alerts» brīdina ugunsdzēsējus par to, ka konkrētajā objektā ir cilvēki ar kustību vai garīgajiem traucējumiem, vai citām īpašām vajadzībām.
Salīdzinoši nelielā Austrijas galvaspilsēta ir viena no zaļākajām pilsētām Eiropā, kas spēj nodrošināt augstu dzīves kvalitāti. Vairāk nekā 15% no pilsētai nepieciešamajiem energoresursiem tiek iegūti no atjaunīgajiem avotiem, tostarp izmantojot Eiropā lielāko biomasas elektrostaciju.
Jaunbūvējamajām ēkām ir jāatbilst stingrām zemas oglekļa emisijas prasībām. Vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir ērti pieejams sabiedriskais transports.
Kopenhāgena rada vienu no mazākajām t.s. oglekļa pēdām pasaulē – mazāk nekā divas tonnas uz iedzīvotāju, taču Dānijas galvaspilsētai ar to nepietiek – līdz 2025.gada tā vēlas kļūt izmešu neitrāla. Lai to panāktu, ir izvirzīti ļoti stingri mērķi energoefektivitātes, «zaļās» būvniecības standartu un «zaļās» enerģijas izmantošanas jomā. Pilsēta ir atbalstījusi projektu par velosipēdu aprīkošanu ar īpašiem sensoriem, kuri reālajā laikā ziņo par piesārņojuma līmeni un satiksmes sastrēgumiem.
«Arī Latvijas pilsētām ir iespējas kļūt «gudrām» un atvērtām, taču jāsaprot, ka vispirms ir svarīgi izveidot izpratni, kas tad ir «gudra» pilsēta, ko šis jēdziens ietver, ko tas mums dos, ko mēs gaidām no šādas pilsētas un tā joprojām. Kamēr nav radīta šāda kopbilde un atvērta plašāka perspektīva, tikmēr nevar runāt, ka valsts vai sabiedrība ir pilnvērtīgi sagatavota šādām nākotnes pilsētām,» uzskata Stibe.
Viedās pilsētas būs viens no konferences «LMT Smart Future», kas veltīta dažādiem nākotnes sabiedrības aspektiem, tēmām. Konference norisināsies šā gada 23.maijā no plkst. 8:00 līdz 17:00 viesnīcā «Radisson Blu Hotel Latvija», Elizabetes ielā 55, Rīgā.
