Internetbankas kodu kartiņu vietā nāks mobilie risinājumi

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, kas iedzīvotājus kaitina visvairāk, internetbankas kodu kartiņu lietošanā. Savā ziņā var teikt, ka internetbankas kodu karšu ēra ir beigusies, un bankas tās aizstāj ar modernākiem risinājumiem.

  • Kodu karšu lietošanā cilvēkus visvairāk kaitina situācija, kad nekavējoties jāveic maksājums internetbankā, bet kodu karte nav pie rokas. Šāda situācija kaitinoša šķiet 49% aptaujāto iedzīvotāju, kas lieto internetbanku, un 26% tādā situācijā arī ir nokļuvuši.
  • Līdzīgi kaitinoša ir situācija, kad ārzemēs nepieciešams veikt maksājumu, bet kodu karte nav paņemta līdzi. Tā atzina 43% internetbankas lietotāji, un 5% minēja, ka ir saskārušies ar šādu situāciju ceļojuma laikā.
  • 37% internetbanku lietotājus kaitina situācija, kad cipari kodu kartē vairs nav vairs izlasāmi vai kodu karte ir pārlūzusi. Ar kartes nodilšanu saskārušies 14% internetbanku lietotāji, bet ar pārlūzušu karti – 5%.
  • 36% aptaujāto kaitina doma par lielo plastikāta karšu skaits maciņā, turklāt šī problēma ir aktuāla 24% internetbanku lietotāju.
  • Savukārt 31% internetbankas lietotāju ir saskārušies ar 21. gadsimtam raksturīgu situāciju, kad mājās, guļot dīvānā, vēlējušies veikt maksājumu izmantojot mobilo telefonu, bet, lai to izdarītu, bija nepieciešams celties un meklēt somu vai maku ar kodu karti vai kodu kalkulatoru. Lielais vairums no viņiem jeb 83% uzskata šādu situāciju par kaitinošu.

Lai arī iedzīvotāji uz kodu kartēm pirmkārt raugās no ērtības viedokļa, Eiropas Komisija tām ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību no drošības viedokļa. Kodu karte netiek atzīta par pietiekami drošu autorizācijas veidu lielākiem maksājumiem, jo numuri, kas atrodas uz kodu kartes, atkārtojas, un šie dati ir vieglāk nozogami, nekā izmantojot, piemēram, kodu kalkulatoru, kas katru reizi ģenerē jaunu pieslēgšanās kodu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas prasībām no 2017. gada aprīļa tiks samazināti limiti maksājumiem, kurus varēs veikt autorizējot maksājumus ar kodu kartēm, norāda bankas «Citadele» Komunikācijas daļas vadītājs Āris Dreimanis.

Internetbankas kodu kartes un alternatīvas

«Bankām svarīgi būs nodrošināt ne vien drošu, bet arī ērtu alternatīvu kodu kartēm. Tradicionālais kodu kalkulators ir labs risinājums no drošības aspekta, bet atpaliek ērtības ziņā, jo līdzīgi kā kodu kartes tas ne vienmēr ir līdzi. Sekojot dzīvesstila izmaiņām sabiedrībā, redzam, ka visērtākais risinājums, lai pieslēgtos internetbankai un apstiprinātu maksājumus, mūsdienās ir drošs kods bankas aplikācijā mobilajā telefonā. Tas aizstāj plastikāta kodu karti un kalkulatoru. Lietotājs drošības nolūkos aplikāciju piesaista vienai vai vairākām konkrētām ierīcēm, viedtālrunim vai planšetdatoram. Tas nozīmē, ka internetbankai var pieslēgties un pirkumus internetā veikt, izmantojot lietotāja autorizēto viedtālruni vai planšetdatoru, kurš vienlaikus kalpo kā kodu kalkulators, kas ir aizsargāts ar papildus pin kodu. Šis risinājums ir arī vairākas pakāpes drošāks nekā kodu karte un pat atsevišķais kodu kalkulators, jo MobileSCAN ģenerētais kods ir unikāls konkrētam maksājumam. Pirms apstiprina maksājumu, lietotājs telefonā redz būtiskākās maksājuma detaļas, tādejādi var būt drošs, ka apstiprina konkrēto maksājumu un kods nevar tikt izmantots citam maksājumam vai citai summai,» stāsta par informāciju tehnoloģiju jautājumiem atbildīgais bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Ar aplikācijā integrēto autorizācijas ierīci MobileSCAN Citadele ir šobrīd vienīgā banka, kas piedāvā šādu risinājumus. «MobileSCAN galvenā priekšrocība ir iespēja piekļūt savai internetbankai jebkurā brīdī, neuztraucoties par to, vai kodu karte vai kalkulatora kastīte ir līdzi, vai nē. Pētījums uzrāda, ka šobrīd Latvijā ar viedtālruni internetbankai pieslēdzas 27%, ar planšeti – 14% internetbanku lietotāji. Cilvēki vēlas, lai banka būtu kabatā vai somiņā,» piebilst K. Cikmačs.

Pētījums veikts sadarbībā ar SKDS šī gada maijā visā Latvijā aptaujājot 1005 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu