Kurši un skandināvi pie tagadējās Grobiņas, visticamāk, dzīvojuši un pastāvējuši līdzās bez skaidri pamanāmiem militāriem konfliktiem, «Rietumu radio» informēja šovasar izrakumus Skābaržu pilskalnā veikušie arheologi.
Arheologi: Kurši un skandināvi pie tagadējās Grobiņas, visticamāk, dzīvojuši līdzās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par izrakumu gaitu un rezultātiem pastāstīja Latvijas Vēstures institūta zinātniskā asistente Elīna Guščika un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes otrā kursa students Juris Pāvils.
Guščika informēja, ka izrakumi veikti 4x8 metru lielā teritorijā Skābaržu kalnā un 4x4 metru lielā teritorijā senpilsētā. Pilskalnā pētījumi turpināšoties nākamgad, bet apmetnes teritorijā tie ir pabeigti.
Arheologi pētījuši 10., 11. un 12.gadsimtā apdzīvotās teritorijas un secinājuši, ka kurši un skandināvi līdzās pastāvējuši visai draudzīgi. Par to liecinot arī kapulauku kultūras mijiedarbība. Notikusi tirdzniecība.
Savukārt, kas apdzīvojis Skābaržu pilskalnu, pagaidām neesot ne jausmas. Tas, visticamāk, apdzīvots jau līdz 1100 gadam pirms mūsu ēras un iespējams pat bronzas un akmens laikmetā līdz 3000 gadu pirms mūsu ēras.
Izrakumos piedalījušies 14 cilvēki.
Jau ziņots, ka no 27.jūnija Grobiņas pilskalnā jeb Skābarža kalnā un tā pakājē savu lauku darba praksi sāka Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti, kuri tur meklēja 7.-9.gadsimta skandināvu un kuršu mijiedarbības liecības.
Vairāk nekā gadsimtu ilgajā Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pētniecības vēsturē ir veikti vairāki ļoti apjomīgi pētījumi dažādos kapulaukos, kas atklāj skandināvu un kuršu mijiedarbību Grobiņā, galvenokārt no 7. līdz 9.gadsimtam, taču Skābarža kalns un senās dzīvesvietas Grobiņā ir pētītas ievērojami mazāk.
Ir izteikti vairāki pieņēmumi un izvirzītas dažādas hipotēzes, tomēr plašāki pētījumi Skābarža kalnā nav veikti. Viens no galvenajiem arheoloģisko izrakumu mērķiem ir noskaidrot, kādā veidā Skābarža kalns ir ticis apdzīvots - vai tie bijušie skandināvi vai kurši, kāds bijis to dzīvesveids.
Grobiņas arheoloģisko ansambli veido savstarpēji saistītu elementu kopums - Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Grobiņas pilskalns jeb Skābarža kalns, Pūrānu (Porānu) senkapi, Atkalnu senkapi, Smukumu senkapi un Priediena senkapi. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis atrodas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā un ir nominēts UNESCO Pasaules mantojuma starptautiskajam sarakstam, kas nozīmē, ka plašāki pētījumi un arheoloģiskie izrakumi ir milzīga vērtība.
Grobiņas novada dome un Latvijas Universitāte 2015.gada 6.oktobrī parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz sadarbību Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pētniecībā un popularizācijā periodā no 2016. līdz 2020.gadam.