RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Lietuvas arheologi jūrā atraduši akmens laikmeta cilvēku darbības pēdas

LETA--BNS 6
Foto: Evija Trifanova/LETA

Klaipēdas universitātes zemūdens arheoloģijas speciālisti Baltijas jūrā netālu no krasta, iepretī Kuršu kāpu ziemeļu galam, atraduši akmens laikmeta cilvēku darbības pēdas - domājams, senu zvejas rīku atliekas, vēsta laikraksts «Lietuvos žinios».

Nepilnu kilometru uz rietumiem no Klaipēdas dienvidu mola pētnieki jūras dibenā 11 metru dziļumā atraduši zemē ieraktus uz pusēm pāršķeltus mietus.

«Domājams, tās ir sena zvejas aizsprosta paliekas,» uzskata pazīstamais arheologs, akadēmiķis Vlads Žulkus. «Tas ir pirmais un pagaidām vienīgais šāda veida atradums visā Baltijas jūras austrumu piekrastē.»

Pēc viņa teiktā, par precīzu atraduma vecumu vēl nevar runāt, kamēr koksnes paraugi nav izpētīti ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi. «Varētu būt, ka mieti ierakti ap astoto gadu tūkstoti pirms mūsu ēras,» viņš spriedis.

Iespējams, ka šis atradums ar laiku tiks iekļauts valsts aizsargājamo kultūras vērtību reģistrā.

Lietuviešu zinātnieki interesantas senatnes liecības Baltijas jūras dibenā atraduši jau agrāk. Pirms nedaudziem gadiem jūrā iepretī Juodkrantei, aptuveni deviņus kilometrus no krasta 24-29 metru dziļumā atrastas sena meža atliekas - vismaz simts priežu celmi no devītā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras.

«Noteicām, ka pirms vairāk nekā 11 000 gadiem, Joldijas jūras laikā, krasts atradies aptuveni 50 kilometrus uz rietumiem no tagadējās krasta līnijas. (..) Reliktos mežus esam atraduši arī pie Melnraģes un Smiltīnes, bet vēl ne reizi nebijām saskārušies ar neapstrīdamām cilvēka darbības pēdām,» stāstījis Žulkus.

Šovasar universitātes Baltijas reģiona vēstures un arheoloģijas institūta komanda saņēmusi uzdevumu izpētīt jūras dibenu pie Klaipēdas ostas vārtiem saistībā ar paredzamo ostas attīstību un molu rekonstrukciju.

«Sēdāmies gumijas laiviņā un ar sonāru izlūkojām jūras dibenu. Aptuveni pusi jūras jūdzes uz rietumiem no dienvidu mola ierīces uzrādīja kaut kādas zemūdens struktūras, kas mūs ļoti ieinteresēja. Ienirām 11 metru dziļumā un atradām tur to, ko tik ilgi esam meklējuši. Zināms, ka netālu no šīs vietas tecēja upe, tagadējā Dange, kaut kur netālu varēja atrasties tās ieteka,» turpinājis Žulkus.

Akmens laikmetā upju ietekās mēdza ierīkot zvejas aizsprostus - ierakt mietus un starp tiem izveidot liepu lūku pinumu. Iespējams, ka lietuviešu zinātniekiem izdevies atrast tāda sena aizsprosta paliekas.

«Vēl vajadzīgi kārtīgi pētījumi. Nirsim atkal. Varētu spriest, ka šis atradums izveidots aptuveni 7600 gadus pirms mūsu ēras, jo piecus kilometrus tālāk uz dienvidiem esam atraduši sena koka celmu, kas datēts tieši ar šo laiku - mezolīta otro pusi,» piebildis akadēmiķis.

Viens no Lietuvas labākajiem akmens laikmeta ekspertiem, profesors Aļģirds Girininks uzskata, ka šo atradumu nosacīti var uzskatīt par «Baltijas Atlantīdu», jo nav šaubu, ka kaut kur netālu no senā zvejas aizsprosta atradusies arī akmens laikmeta apmetne.

«Tagad nāksies to sameklēt. Tur būtu jābūt arī kādām senlietām, iespējams, cirvīšiem, krama šķēpu un bultu uzgaļiem. Paredzami ļoti interesanti zemūdens pētījumi,» viņš spriedis, piebilstot, ka Baltijas jūra tolaik vēl nepastāvēja mums pazīstamajā veidolā - klaipēdiešu atradums attiecas uz laiku starp Ancilus ezera un Litorīnas jūras stadiju.

«Akadēmiķa Žulkus un viņa komandas atradums ir ļoti nozīmīgs. (..) Pirmo reizi jūrā pie mūsu krastiem atrastas cilvēku darbības pēdas. Zinām par analoģiskiem atradumiem pie Dānijas un Vācijas krastiem, bet ne mūsu reģionā,» stāstījis zinātnieks.

Lietuvas Kultūras mantojuma departamenta Klaipēdas nodaļas galvenais valsts inspektors Laisvūns Kavaļausks uzskata, ka šo atradumu var saukt par arheoloģisku sensāciju. «Ne vien Lietuvas, bet visa Austrumbaltijas reģiona mērogā tas ir unikāls un interesants gadījums,» viņš atzinis.

«Lietuvas piejūrā līdz šim zinājām akmens laikmeta apmetnes Sventājā un Kuršu kāpās, bet tagad cilvēku darbības pēdas atrastas pašā jūras dibenā. Ciktāl man zināms, Dānijā ir zemūdens atradumi, bet tie attiecas uz neolītu, kamēr pie mums ir vēl senākās liecības no mezolīta. Gaidām sīkākus datus, pētījumus, jo jānosaka konkrēta teritorija,» piebildis Kavaļausks, pieļaujot, ka nākotnē šis atradums tiks iekļauts nekustamo kultūras vērtību sarakstā un ņemts valsts aizsardzībā.

    Dānija Lietuva
    6 Komentāri