Kāpēc fotogrāfijā rādīt augšā paceltu pirkstu ir bīstami

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Vairums cilvēku zina, ka nevajadzētu pārāk aizrauties ar personīga rakstura informācijas, piemēram, adreses, personas koda, telefona numura izvietošanu internetā. Jo tā šiem datiem var piekļūt ikviens un sliktākajā gadījumā izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

Tai pašā laikā ir

daudz ļaunprātīgi izmantojamas informācijas, ar kuru neapzināti dalās gandrīz ikviens moderno tehnoloģiju lietotājs.

Runa ir par fotogrāfijām, ar kurām labprāt dalāmies Facebook, Instagram un citos sociālajos tīklos.

Japānas Nacionālā informātikas institūta (NII) pētnieki norāda, ka mūsdienās atliek vien sakrist dažiem apstākļiem, un no fotogrāfijas izgatavot biometrisko datu, proti, pirkstu nospiedumu un radzenes kopijas nav nekādu problēmu.

Visai izplatīts žests, ko cilvēki rāda, pozējot kamerai, ir tā dēvētā miera/uzvaras zīme jeb divi augšup pavērsti pirksti. NII speciālisti skaidro, ka gadījumā, ja fotografējamais cilvēks neatrodas tālāk kā trīs metrus no kameras un ir labs apgaismojums, ļaunprāšiem izveidot pirkstu nospiedumu kopijas ir itin viegli, raksta telegraph.co.uk.

Bono
Bono Foto: AFP/ScanPix

Ar radzenes nokopēšanu stāsts ir identisks. Jau 2015.gadā hakeris Jans Krislers, kura segvārds ir Starbug, sekmīgi spēja atveidot Vācijas kancleres Angelas Merkeles radzenes zīmējumu un atbloķēt testa nolūkos izveidotu slēdzeni.

Biometriskie dati ir unikāli un dabā neatkārtojami, taču tieši šis apstāklis liek aizdomāties, kas notiek, ja kāda cilvēka personīgā identificēšanas informācija tiek nozagta. Tās nav paroles, ko var viegli nomainīt, turklāt pirkstu nospiedumi paliek visur, kur pieskaramies, norāda biometrijas kompānijas NuData Security pārstāvis Roberts Kapss (Robert Capps).

«Ja biometriskie dati tiek nozagti un pārdoti tumšajā internetā (Dark Web), cilvēkam nāksies visu mūžu dzīvot ar apziņu, ka pastāv neautorizētas piekļūšanas risks viņa kontiem un tamlīdzīgi,» saka Kapss.

Donalds Tramps
Donalds Tramps Foto: AP/Scanpix

NII pētnieki patlaban izstrādā risinājumu šai problēmai. Viņu arsenālā ir ļoti plāna uzlīme no titāna oksīda, ko uzklātu pirkstu galiem - ja tas darīts, pirkstu nospiedumu lasītāji vairs nestrādā. Tiesa gan, maz ticams, ka šis risinājums kļūs populārs un iegūs plaši lietojumu, turklāt līdz tā izstrādes pabeigšanai paies vēl divi gadi.

Labāka metode varētu būt jaunu biometrisko datu lasītāju izstrāde. Piemēram, Ķīnā bāzētā kompānija Goodix attīsta tādu skeneri, kurš skenē ne tikai pirkstgala unikālo rievojumu, bet ar infrasarkano staru kameru ielūkojas arī audos zem ādas. Īpaši noderīga šāda tehnoloģija būtu Japānā, kur jau tagad darbojas iespēja veikalos maksāt, noskenējot pirksta nospiedumu. Viss, kas nepieciešams, - iepriekš jāveic maksājumu kartes un pirksta nospieduma reģistrācija.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu