Jaunākajā Samsung pētījumā norādīts, ka līdz 2020. gadam tie uzņēmumi, kuri nebūs atvērti konkurentiem, inovatoriem un jaunajai neatkarīgo ārštata darbinieku paaudzei, saskarsies ar grūtībām veiksmīgi attīstīties Samsung tā dēvētās «atvērtās ekonomikas» laikmetā.
Jaunajai atvērtajai ekonomikai būs raksturīga cieša sadarbība ar ārštata darbiniekiem, jaunuzņēmumu radīto inovāciju izmantošana praksē, kā arī jaunu sadarbības modeļu veidošana ar bijušajiem konkurentiem.
Šobrīd uzņēmēji lielos apmēros saskaras ar ārējo uzbrucēju radītajiem draudiem, turklāt pierādījumi liecina, ka lielākā daļa pašreizējo drošības sistēmu darbavietās nav gatavas šādiem izaicinājumiem. Kibernoziegumu nodarījumi pasaules ekonomikai 2016. gadā maksāja 394 miljardus eiro1. Tiek prognozēts, ka līdz 2019. gadam kopējās korporatīvo datu aizsardzības pārkāpumu izmaksas pieaugs līdz 2,5 triljoniem eiro2. Riski, ko rada pavirša attieksme pret kiberdrošību, ir redzami arī ikdienā – aptuveni 70% Y jeb tā dēvētās millenial paaudzes jauniešu atklāti atzīstas IT noteikumu pārkāpumos un tādu lietotņu izmantošanā, ko darba devēji nav atļāvuši3.
Pateicoties pastāvīgai mobilo tehnoloģiju klātesamībai, pēdējo desmit gadu laikā uzņēmumi ir kļuvuši atvērtāki un vairāk orientēti uz sadarbību, kā arī tiem ir skaidra izpratne par tehnoloģiju ieguvumiem, salīdzinot ar eksistējošiem «slēgtajiem» biznesa modeļiem. Tomēr jāņem vērā, ka jau nākamo trīs gadu laikā organizācijas darbosies pasaulē, kura būs mazāk ierobežota ar tehnisko un cilvēkresursu iespējām. Cilvēki, dati un idejas tiks daudz brīvāk integrēti pašreizējos biznesa modeļos, tomēr vienlaikus būs ļoti svarīgi, lai uzņēmumi izprastu šo fenomenu un pilnībā izmantotu dinamiskās tehnoloģijas un to, kas tiek sagaidīts nākotnes darba kultūrā.
Lai veiksmīgi darbotos jauno tehnoloģiju un ļoti izkliedētā digitālā darbaspēka pasaulē, būs nepieciešams ieviest drošības platformas, kas ļaus dalīties ar informāciju atklātā, bet vienlaikus drošā veidā. Tas, savukārt, liks uzņēmumiem pašos pamatos pārdomāt, kā tie veido savus biznesa modeļus un no kādām tehnoloģijām tie ir atkarīgi.
«Galvenais izaicinājums biznesā būs atrast iespējas, kā nākotnē drošā veidā nodarbināt jauno ārštata darbinieku paaudzi. Trīs gadu laikā ir sagaidāms, ka uzņēmumiem būs jāspēj tikt galā ar 7,3 miljardiem savienotām ierīcēm4, savukārt strauji digitalizētais un mainīgais darbaspēks pārveidos to, kā, kur un kad uzņēmumi darbojas,» stāsta Knox stratēģiskais direktors Niks Davsons.
Eiropas uzņēmumi pasaules līmenī ieņem vadošo lomu, izmantojot tādu infrastruktūru un cilvēkkapitālu, kas būs nākamā digitālās revolūcijas posma dzinējspēks. Saskaņā ar Nākotnes laboratorijas (The Future Laboratory) pētījumu, kas ir Samsung atklājumu pamatā, šie uzņēmumi atrodas izdevīgā starta pozīcijā, lai izmantotu atvērto un īpaši elastīgo darbaspēku un biznesa iespējas nākamo trīs līdz desmit gadu laikā.
Dažādās industrijās inovācijas radīsies no jauniem avotiem, un par normu kļūs apgriezto inovāciju taktika, kuras pamatā būs jaunuzņēmumu iekļaušana organizāciju pašā centrā. Tā kā šīs jaunās nākotnes iespējas turpina attīstīties, jaunie uzņēmumi būs kritisks stratēģiskais elements un spēcīgs inovāciju virzītājspēks katrā biznesa darbības aspektā.
«Balstīšanās pagātnes pārliecībā neveicinās radošumu, kas nepieciešams uzņēmumiem, lai tie spētu būt konkurētspējīgi globālajā tirgū nākotnē. Lai pamanītu un saprastu savas konkurētspējas priekšrocības, kā arī apzinātos, kad ir pienācis laiks atteikties no ierastajām lietām, uzņēmumiem būs jāizmanto tādas tehnoloģijas, kas ļaus būt pietiekami ātriem un elastīgiem,» saka BinaryKnowledge dibinātājs, IE Biznesa skolas profesors un digitālo inovāciju un transformāciju specialists Markoss Egijors.
Nākotnes organizācijas izmantos MI (mākslīgo intelektu) un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, lai varētu precīzi prognozēt un pieņemt labākos lēmumus sava biznesa attīstībai. Vienlaikus risku rada ne tikai mūsdienu ierīces. Jau šobrīd intelekta spējas, kas piemīt mašīnām, tiek plaši izmantotas komerciālajā pasaulē. Tās spēj pašorganizēties, pielāgoties un sniegt daudz precīzākas prognozes par uzņēmuma stāvokli nākotnē. Uzņēmumi, kas izmantos augsti attīstītu mākslīgo intelektu, varēs vēl nebijušā veidā plānot nākotni un optimizēt savus biznesa modeļus.
Tomēr vēlme pēc atvērtākas pieejas bieži konfliktē ar kritisko nepieciešamību nepārtraukti saglabāt augstu drošības līmeni visā uzņēmuma ierīču tīklā. Saistībā ar strauji pieaugošiem draudiem un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pieņemšanu organizācijas saskarsies ar daudziem jauniem izaicinājumiem, cenšoties aizsargāt biznesa datus.
«Kiberdrošības platformas, kas ļauj uzņēmumiem būt gan tehnoloģiski atvērtiem, gan drošiem, ir svarīgākais aspekts, lai tie būtu gatavi «atvērtās ekonomikas» iespējām. Šāda veida platformu nodrošina Samsung Knox. Pateicoties pielāgojamam un modulāram dizainam – mikroshēmā atrodas droša aparatūra, kuras pamatā ir šifrs un drošības atslēgas – Knox šobrīd piedāvā visspēcīgāko aizsardzību pret mobilajiem drošības draudiem darba vietā. Platforma ļauj vienā mobilajā ierīcē izveidot drošas un pilnībā izolētas darba un personiskās identitātes, nodrošinot to, ka korporatīvie dati nekad nav pieejami personīgajām lietotnēm un procesiem, kā arī ļoti būtiski, ka personas privātums tiek saglabāts,» turpina Niks Davsons.
1 Pasaules ekonomikas forums. Globālo risku ziņojums 2016
2 Juniper pētījums. Kibernoziegumi un Draudu Internets.
3 Trackvia. Pētījums par Millenials paaudzes jauniešiem DARBĀ, 2014. gada jūnijs
4 Gartner Inc, Pētījums par Lietu internetu 2015
