Kaspersky Lab sapulcināja pasaulē pazīstamus zinātniekus, futurologus un augsto tehnoloģiju ekspertus, lai apspriestu, kā tehnikas progress ir ietekmējis mūsu dzīvi un kā tas turpmāk var to mainīt. Par diskusijas centrālo objektu kļuva cilvēks, proti, viņa savstarpējās attiecības ar tehnoloģiju pasauli, viņa strauji mainīgo reāliju uztvere, viņa smadzeņu iespējas un mākslīgā intelekta perspektīvas.
Neirofiziologs un neiroskaitļošanas saskarņu laboratorijas dibinātājs Aleksandrs Kaplans norādīja, ka mūsu smadzenes ir izveidotas pirms 50 tūkstošiem gadu un kopš tā laika no fizioloģiskā viedokļa tās nav ne atjauninājušās, ne mainījušās. No otras puses, to saturiskā sastāvdaļa, to iekšējie resursi, to, ja tā var teikt, programmnodrošinājums ir ievērojami evolucionējis. «Tomēr, iespējams, tieši tagad mēs esam nonākuši līdz brīdim, kad smadzeņu resursi drīzumā būs izlietoti,» piebilda zinātnieks.
«Cilvēka atmiņa ir nesalīdzināmi mazāka nekā jebkurai mašīnai.
Taču, tāpat kā tagad ikdienā tehnoloģijas vienkāršo daudzus uzdevumus, ko risina cilvēki, tās spēj palīdzēt mums paplašināt cilvēka smadzeņu iespējas.»
Aleksandrs Kaplans uzskata, ka
jau tagad tehnoloģiski ir iespējams nolasīt neironu impulsus smadzenēs
un tādējādi palīdzēt ļaudīm mijiedarboties ar apkārtējo pasauli, piemēram, sazināties pēc insulta. Savukārt nākotnē ir pilnīgi iespējams izveidot tiešu saikni starp smadzenēm un ārējiem informācijas nesējiem — tas ļaus cilvēkiem pārdalīt uzdevumus, nodot kādu daļu datu glabāšanā mašīnām un mijiedarboties ar augsto tehnoloģiju ierīcēm tikai ar domu spēku. «Taču šeit asi izvirzās jautājumus par ētiku: vai tas nebūs trieciens mūsu cilvēciskajai būtībai? Vai cilvēks spēs palikt cilvēks? Un vai viņš nenonāks tehnoloģiju varā, kas manipulēs ar viņu?»
Līdzīgas bažas pauda arī futurologs Žans Kristofs Bonī: «Šodien visa pasaule vistiešākajā nozīmē atrodas mūsu pirkstu galos: vajag uzzināt jaunumus — atveram lietotni, grasāmies doties ceļojumā — atkal lietotne, patērzēt ar draugu vai ģimeni — jā, atkal ar lietotnes palīdzību. Digitālais laikmets mums ir dāvājis daudz jaunu iespēju, taču šajā tehnoloģiju sacensībā,
centienos paplašināt savas spējas, vēlmē izveidot nevainojamu mākslīgo intelektu mēs aizmirstam par savu cilvēciskumu.
Tehnoloģijas mūs ir pārņēmušas tik ļoti, ka dažās situācijās mēs reizēm zaudējam robežu starp dabisko un mākslīgo. Tā ka tuvākajā laikā mums būs jārisina jaunas morāles un ētikas problēmas un, esmu pārliecināts, jāiemācās atrast un novērtēt savu cilvēcisko būtību.»
«Pēc 10 gadiem būt par cilvēku nozīmēs pavisam kaut ko citu. Tas nebūs labi vai slikti, tas vienkārši būs citādi,» ir pārliecināts pazīstamais amerikāņu astrofiziķis Lorenss Krauss. «Pēdējos gados mēs esam bijuši daudzu pārsteidzošu atklājumu liecinieki: mēs esam iemācījušies
mijiedarboties ar Visumu protonu līmenī, izmērīt gravitāciju, manipulēt ar kvantiem.
Tam visam bija vajadzīgas tehnoloģijas, par kurām vēl pavisam nesen neviens pat nespēja iedomāties. Piemēram, mūsu dzīvē ir parādījušies kvantu datori. Un, protams, tas stipri maina cilvēku un visu mūsu dzīvi. Tā ka tagad par vienu no galvenajiem uzdevumiem kļūs cilvēka mācīšana. Mums ir jāiemāca jaunajai paaudzei dzīvot jaunajos apstākļos, jāpastāsta viņiem par visām strauji attīstošos tehnoloģiju priekšrocībām un briesmām.»
Cita starpā eksperti bija vienisprātis, ka nākotnē tehnoloģijas ne tikai papildinās cilvēku, bet dažās jomās pilnīgi aizstās. Tādējādi vairākas profesijas cilvēkiem nebūs pieejamas, jo viņu vietā stāsies roboti. Bezapkalpes transportlīdzekļi, teksta veidošanas roboti — jau tagad šīs tehnoloģijas tiek sekmīgi testētas un bieži vien labi tiek galā ar uzdevumiem, kurus agrāk spēja veikt tikai cilvēks. «Šāda notikumu attīstība tuvākajā nākotnē liks valstīm risināt jaunas problēmas: cīnīties ar bezdarbu, no jauna veidot sociālā atbalsta sistēmas,» uzskata Kaspersky Lab viceprezidents Antons Šingarjovs. «Un tam visam fonā — augoša nepieciešamība aizsargāt šo milzīgo, intelektisko augsto tehnoloģiju infrastruktūru.»
