Ogres muzejā durvis ver Latvijā lielākā izstāde par senlaiku telefoniem

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Piektdien, 18.augustā, Ogres Vēstures un mākslas muzejā durvis vēra Latvijā lielākā izstāde par senlaiku telefoniem «Telefoni Vidzemē».

Telekomunikāciju inženieris, inženierzinātņu doktors Valdis Hofmarks senlaiku telefonus kolekcionē jau 35 gadus - viņa kolekcija ir Latvijā plašākā un nozīmīgākā, kura izsmeļoši vēsta par telefonijas vēsturi mūsu valstī. Hofmarka kolekcijā ietilpst ne tikai 140 telefona aparāti, bet arī fotogrāfijas, tehniskā literatūra un telefonu grāmatas. Valdis Hofmarks ir Zviedrijas Telefonu kolekcionāru biedrības biedrs kopš 1999. gada, norāda Ogres Vēstures un mākslas muzeja informācijas speciāliste Gunta Šmidre.

Izstādē «Telefoni Vidzemē» Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāmi gandrīz 80 sienas un galda telefona aparāti,

kādus lietoja Latvijas teritorijā laika posmā no aptuveni 1895.gada līdz Otrā pasaules kara beigām. Lielākā daļa ekspozīcijas ir kolekcionāra V.Hofmarka kolekcija, neliels skaits eksponātu ņemts no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma.

Foto: Publicitātes foto

Šīs izstādes autors un kurators, Ogres Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists vēstures jautājumos Arno Smiltnieks stāsta, ka šo izstādi veidot ir bijis sevišķi interesanti:

«Mani sajūsmināja, cik dažādi un atšķirīgi šie saziņas līdzekļi – telefoni kādreiz bija. Un, lai gan mūsu izstādē būs apskatāms īsts retums – Siemens & Holske mājas telefons, kura ražošana sākta no 1885.gada, mani vairāk uzrunāja jaunāks mūsu mobilo telefonu «vectētiņš» – firmas «Ericsson» 1910. gada galda telefona aparāts, kurš pēc formas atgādina Eifeļa torni. Jūgendstila telefoni, manuprāt, vispār var lepoties ar īpašu stila «odziņu».

Arno uzsver, ka arī

Ogrē pirmais publiskais telefons parādījies jau 1909. gadā, un tas atradies Ogres aptiekā.

Šajā laikā pilsētā darbojās arī dažas privātās līnijas. Pēc pirmā pasaules kara Ogrē izveidota telefona centrāle, kuras darbība strauji attīstījās - 1924. gadā tai bija vien 16 abonenti, taču jau pēc 13 gadiem, 1938. gadā, telefonu centrāles pakalpojumus lietoja 115 abonenti.

Telefonizācijas attīstība laikā starp diviem pasaules kariem Latvijā bijusi strauja. Protams, liela nozīme šeit bija Valsts elektroniskās fabrikas (VEF) ražotnei, kurā tika ražoti telefona aparāti, automātiskās centrāles, kabeļi. Tādēļ nav jābrīnās, ka 1930.gados, vērtējot telefonizācijas attīstības rādītājus - telefona aparātu skaitu uz 100 iedzīvotājiem, Latvija ieņēma 16.vietu pasaulē.

Izstāde «Telefoni Vidzemē» Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma līdz 15. oktobrim.

Ieeja izstādē ir bez maksas.

Foto: Publicitātes foto
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu