Eksperts: Lietu internets pamazām ienāk Latvijas biznesa vidē

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lietu interneta jeb «Internet of Things» ieviešana biznesa vidē Latvijā ir augošs un perspektīvs sektors – ja Zviedrijā un citās valstīs tas jau kļuvis par ierastu tendenci, tad Latvijā lietu internets tikai pamazām sāk savu attīstību, norādīja informācijas tehnoloģiju (IT), telekomunikāciju un finanšu pārvaldības dalīto pakalpojumu centra «Tele2 Shared Service Center» lietu interneta pārdošanas vadītājs Renārs Cvetkovs.

«Domāju, ka uzņēmējiem atsevišķās nozarēs Latvijā ir grūti pārslēgties uz citu biznesa domāšanu – pašreizējā situācija viņus apmierina, nenotiek ilgtermiņa plānošana,» norādīja Cvetkovs, paskaidrojot, ka tādēļ tehnoloģiskie risinājumi nav prioritāte.

Viņš uzsvēra, ka atliekot tehnoloģiju ieviešanu uz pēdējo brīdi, uzņēmējs riskē zaudēt savas tirgus pozīcijas konkurentiem, kā piemēru minot reiz vareno uzņēmumu «Kodak». «Kamēr citi foto tehnikas ražotāji pārorientējās uz digitālo vidi, «Kodak» turējās pie tradicionālām vērtībām. Pašlaik uzņēmums cenšas labot pagātnes kļūdas, bet viņiem ir ļoti grūti atgriezties atpakaļ tirgū,» sacīja Cvetkovs.

Runājot par to, kāpēc vērts savā biznesā ieviest lietu interneta risinājumus, Cvetkovs sacīja, ka lietu interneta ieviešana var sniegt jaunu pievienoto vērtību uzņēmuma darbībai, tādējādi veidojot attiecības ar klientiem pavisam citā, daudz augstvērtīgākā gultnē. «Analogie biznesa modeļi var tikt piedāvāti servisa veidā. Nākotnē arvien vairāk bizness koncentrēsies uz dalīšanās kultūru – tā vietā, lai viens pircējs iegādātos dārgu pirkumu, to būs iespējams iegādāties kopā ar citiem vai arī īrēt, abos gadījumos maksājot par ierīces patieso izmantošanu,» sacīja eksperts, norādot, ka precei vai pakalpojuma patiesai izmantošanai iespējams sekot līdzi ar iebūvētu SIM karšu palīdzību, no kurām tiek nolasīti un analizēti dati – iekārtas atrašanās vieta, veiktās darbības un to ilgums, un cita datu pārraides informācija.

«Šāda veida risinājumi būs interesanti tiem klientiem, kuri preci izmanto, teiksim, pāris reizes gadā, lai piemājas dārzā apgrieztu krūmus. Tā vietā, lai iegādātos jaunu un dārgu tehniku, viņiem to izdevīgāk ir īrēt un maksāt par patieso ierīces izmantošanas laiku,» piebilda Cvetkovs.

Runājot par izmaksām, Cvetkovs atzina, ka, lai arī ieviešanas brīdī izmaksas ir salīdzinoši augstas, ilgtermiņā uzņēmums varēs efektivizēt savu darbību un ieekonomēt līdzekļus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu