Eiropas Savienība ir nolēmusi tērēt 1 miljardu eiro, lai izstrādātu superdatorus, kam jāpalīdz mākslīgā intelekta attīstīšanā, kā arī klimata pārmaiņu apkarošanā.
ES tērēs €1 miljardu pasaulē jaudīgāko datoru izstrādei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Savienības (ES)amatpersonas Briselē norāda, ka Eiropa superdatoru jomā iet nopakaļ, jo
neviens no 10 jaudīgākajiem planētas datoriem neatrodas ES,
vēsta www.independent.co.uk.
Tādēļ Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi nākamajā ES budžetā paredzēt 1 miljardu eiro, kas būtu nepieciešami, lai izstrādātu divus superjaudīgus pasaules klases skaitļotājus, kas spēj veikt kvintiljonu (1 000 000 000 000 000 000) jeb miljardu miljardu operāciju sekundē, un divus zemākas klases superdatorus.
Līdzekļus paredzēts atvēlēt arī datoru izstrādes paātrināšanai nākotnē, kā arī infrastruktūras pilnveidošanai, lai datu apmaiņa starp ES dalībvalstīm noritētu raitāk.
Šobrīd ātrākais superdators atrodas Ķīnā un tas nodēvēts par Sunway TaihuLight. Tam ir
vairāk nekā 10 miljonu kodolu procesora veiktspēja, kamēr vairumam personālo datoru ir centrālais procesors ar 2 līdz 8 kodoliem.
Sunway TaihuLight veic 93 kvadriljonus kalkulāciju sekundē.
No 10 pasaulē ātrākajiem datoriem divi atrodas Ķīnā, viens - Šveicē, trīs - Japānā un četri - ASV. Eiropā ātrākais dators Itālijas organizācijā CINECA, savukārt otrs ātrākais, kas pasaulē pēc veiktspējas ieņem 15.vietu, darbojas Lielbritānijas meteoroloģijas dienestā.
Eiropas Savienības komisārs digitālā tirgus jautājumos, Andruss Ansips sacījis, ka «superdatori ir digitālas ekonomikas dzinējspēks».
«Ar šo iniciatīvu mēs vēlamies Eiropas pētniekus un kompānijas līdz 2020.gadam nodrošināt ar superdatoru sniegtajām iespējām, lai attīstītu tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, kā arī pilnveidotu ikdienišķās jomas - veselības aprūpi, drošību vai inženieriju.»
«Superdatori jau tagad tieši ietekmē inovācijas un progresu Eiropas pilsoņu ikdienā. Tie var
palīdzēt attīstīt personalizētu medicīnu, taupīt enerģiju un cīnīties pret klimata pārmaiņām,»
norāda ES digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre Marija Gabriēla.