Kāpēc ir sarežģīti izņemt naudu no kriptovalūtu maiņas tirgiem (2)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Bankas un citas finanšu iestādes riskē zaudēt licenci vai maksāt milzīgus naudas sodus, ja tās ļauj veikt darījumus, kas saistīti ar kriptovalūtām. Kāpēc? Galvenokārt tāpēc, ka tās saista dažādi regulatori un likumdošana. Taču ir vēl citi iemesli, kāpēc bankām šāda veida darījumi ir nelabvēlīgi.

Materiāls tapis sadarbībā ar WestStein

Rakstā speciālisti no finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein skaidro iemeslus, kāpēc VISA pārtrauca sadarbību ar digitālo maksājumu nodrošinātāju WaveCrest un kāpēc dažās situācijās pat tiek bloķēti atsevišķu cilvēku bankas konti.

WestStein piedāvā nebanku maksājumu risinājumus uzņēmumiem un privātpersonām. WestStein darbojas pieredzējuši finanšu nozares eksperti, kuri izveidojuši šo rakstu, balstoties uz jaunākajām kriptovalūtu tirgus tendencēm. Rakstā apkopotas galvenās aktualitātes tirgū un sniegtas atbildes uz dažādiem ar kriptovalūtām saistītiem jautājumiem.

Kāpēc kriptovalūtas ir sensācija?

Kriptovalūtu tirgus ir visstraujāk augošais finanšu tirgus, ko šī pasaule jebkad pieredzējusi. Tieši tā - jebkad! Kriptovalūtas finanšu tirgū izraisījušas vēl nebijušu situāciju.

Kriptovalūtu un blokķēžu tehnoloģijas var salīdzināt ar revolūciju, ko izraisīja interneta parādīšanās.

Šobrīd eksistē vairāk nekā tūkstotis dažādu kriptovalūtu. Šī raksta rakstīšanas brīdī vispopulārākā kriptovalūta ir Bitcoin ar kopējo tirgus kapitalizāciju $189 725 855 360 apmērā. Bitcoin pieder 33.6% no kopējā kriptovalūtu tirgus, dominējot pār visām citām valūtām.

Tomēr kriptovalūtu tirgus ir pārsteidzoši nepastāvīgs - vienā acumirklī cenas mainās pat par 3%-8%. Dažām kriptovalūtām vērtība ir palielinājusies par 9600% pāris dienu laikā. Tātad, investējot 500 eiro, Jūs varat nopelnīt 40 000 eiro. Taču, protams, šis princips darbojas arī pretējā virzienā.

Šie skaitļi un kriptovalūtu pamatā esošā tehnoloģija ir galvenie iemesli, kādēļ tik daudz cilvēku šobrīd apspriež šo tēmu.

Kopumā pastāv divas lielas cilvēku grupas:

- Tie, kuri saprot un tic blokķēžu tehnoloģijai

- Tie, kuri vēlas nopelnīt ar kriptovalūtu palīdzību

Kādas izmaiņas veicina blokķēde?

Pasaules mērogā pazīstamie jomas eksperti Don un Alex Tapscott savā grāmatā «Blockchain Revolution» («Blokķēdes Revolūcija») blokķēdi definē šādi: «Blokķēde ir neuzpērkams ekonomisko darījumu digitālais žurnāls, ko var ieprogrammēt, lai tas uzskaitītu ne tikai finansiālos darījumus, bet jebko, kam ir kāda vērtība.»

Būtībā katrs darījums tiek pārbaudīts un verificēts bez centrālo autoritāšu iejaukšanās.

Visticamāk, blokķēžu tehnoloģijas sagraus daudzus esošos tirgus vai vismaz diametrāli mainīs veidu, kā tie strādā. Šie tirgi nepazudīs pavisam, bet sāks darboties citādāk nekā esam pieraduši. Blokķēdes decentralizē tirgus darījumu procesu, izslēdz monopola varu un likvidē starpniekus, kā rezultātā samazinās izmaksas.

Piemēram, viena no populārākajām kriptovalūtām Ripple (XRP) ir noslēgusi sadarbību ar MoneyGram - vienu no vadošajām naudas pārskaitījumu kompānijām. IDT Corporation, MercuryFX un desmitiem citu lielo banku, finanšu institūciju un IT uzņēmumu izmanto Ripple tehnoloģiju, piemēram, Bank of England, Federālo rezervju sistēma, Accenture, SWIFT.

Daudzi cilvēki ir nopelnījuši ievērojamas naudas summas ar kriptovalūtu palīdzību un vēlas šo naudu izņemt. Tomēr bieži vien naudas izņemšana nav tikpat vienkārša kā līdzekļu ieguldīšana. Kādēļ tā? Tādēļ, ka daudzas finanšu iestādes pagaidām neatbalsta kriptovalūtas tirgu.

Tomēr iesākumā jāsaprot, kāpēc bankas un citi finanšu uzņēmumi nav pārāk atsaucīgi pret klientu vēlmēm, kas attiecas uz kriptovalūtām.

Starptautiskie tiesību akti un banku politika

Īsumā - oficiālie regulatori bankām un citām finanšu institūcijām neļauj veikt darījumus, kas saistīti ar kriptovalūtām.

Galvenais iemesls, kādēļ tiek bloķēta kriptovalūtas izņemšana vai pat ieguldījumi kriptovalūtu biržās, ir šo darījumu anonimitāte. Likumsakarīgi, ka šādi inkognito maksājumi veicina daudz vairāk krāpniecisku un kriminālu darbību.

Lai mazinātu nelikumīgās darbības, bankas un citas iestādes pārbauda savu klientu identitāti un uzrauga finanšu darījumu vēsturi.

Citiem vārdiem sakot, bankas ievēro starptautiskos tiesību aktus, kas ir izstrādāti, lai nodrošinātu maksimālu finanšu pārredzamību un drošību. Lai novērstu naudas atmazgāšanas (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas) gadījumus un citus noziedzīgus darījumus, ir divas galvenās politikas:

- AMLD (Anti-money laundering directive - direktīva par naudas atmazgāšanu). Direktīvā minēts, ka Jums ir jāiesniedz naudas līdzekļu avots, ja tas tiek pieprasīts.

- KYC (Know your customer - pazīsti savu klientu) politika nosaka, ka Jums ir jāiesniedz savas identitātes pierādījums, lai varētu uzsākt līdzekļu ieguldīšanu vai izņemšanu. Pretējā gadījumā iespējams veikt darījumus tikai ar ļoti ierobežotu līdzekļu apjomu.

Ja bankas vai citas finanšu iestādes apkalpos klientus, kuru līdzekļu avoti nav zināmi, tās var zaudēt savas licences vai tām var nākties maksāt lielus naudas sodus.

Visa un Mastercard - atšķirīgas pieejas kriptovalūtām

Pašā 2018. gada sākumā VISA pārtrauca sadarbību ar WaveCrest - vienu no lielākajiem kriptovalūtu karšu izplatītājiem. Starp šī uzņēmuma klientiem bija vairāki kriptovalūtu nozares pārstāvji, piemēram, TenX, Wirex, Bitwala un Cryptopay.

VISA savā paziņojumā minēja: «Nesen tika izbeigta sadarbība ar vienu no Eiropas priekšapmaksas karšu izdevējiem, jo tas pārkāpa VISA darbības noteikumus. Minētajam izdevējam WaveCrest bija jāslēdz savi VISA kartes produkti, no kuriem daži bija saistīti ar kriptovalūtām.»

Tajā pašā laikā Mastercard ir ieviesuši blokķēžu tehnoloģiju, lai uzlabotu maksājumu veikšanas procesu, kā rezultātā darījumi kļūs ātrāki un lētāki. Tomēr, par nožēlu kriptovalūtu tirgotājiem, Mastercard neizdos savus tokenus vai kriptovalūtu.

Kāpēc dažas bankas tomēr atļauj ar kriptovalūtu saistītus darījumus?

Mēs kā sabiedrība vēlamies drošību. Neviens nevēlas, lai tiktu nozagta viņa manta vai uzlauzti viņa personīgie dati. Tāpēc mūsu drošībai ir izveidoti dažādi noteikumi un likumi.

Banku sistēma piedāvā iespēju atcelt vai atgriezt maksājumu, jo sistēma ir centralizēta un izsekojama. Blokķēde ir decentralizēta un, tiklīdz maksājums ir apstiprināts, to nav iespējams atcelt vai mainīt, jo nav iestādes, kuras spētu to pārvaldīt un kontrolēt.

Dažas bankas ļauj klientiem darboties ar nelielām kriptovalūtas summām. Tas ir aprēķināts risks - kas tāds, ar ko bankām pēc definīcijas nevajadzētu nodarboties.

Tomēr, kad banku redzeslokā nonāk šaubīgs darījums, tās lūdz sniegt informāciju par līdzekļu izcelsmi, un kriptovalūtas netiek pieņemts kā līdzekļu izcelsmi apliecinošs avots.

Kāds ir risinājums?

Sliktās ziņas ir tādas, ka var kļūt aizvien grūtāk un grūtāk izņemt naudu no kriptovalūtu biržām. Jau šobrīd novērojams, ka nacionālās bankas, kā arī lielie tiešsaistes spēlētāji, piemēram, Monese, Revolut un Monzo ir sākuši bloķēt ienākošos maksājumus no biržām, piemēram, Bitstamp vai Coinbase.

Pašlaik nav konkrētu noteikumu par saņemšanas, izņemšanas apjomiem un biežumu, ko katra banka pieļauj saistībā ar kriptovalūtām.

Drošs risinājums būtu pagaidīt, lai lielie spēlētāji, kā Mastercard un VISA, pauž oficiālu savu viedokli un nostāju. Tad arī, iespējams, sagaidīsim jaunus regulējošos mehānismus par to, kā centralizētajām institūcijām jāstrādā ar kriptovalūtām.

Tikmēr mums jāsaprot, kāpēc banku un citu finanšu iestāžu attieksme pret kriptovalūtām ir tik atturīga - tās riskē ar savu licenci, ja to klienti veic darījumus ar lielām naudas summām, kuru izcelsmes avoti ir nezināmi.

Šis viss ir diezgan jauns, un ir nepieciešams laiks, lai pielāgotu likumus, sistēmas un procesus.

Tikmēr dažiem cilvēkiem izdodas bez problēmām izņemt naudas līdzekļus no kriptovalūtas biržām. Kamēr vien noteikumi būs izstrādes procesā, novērosim dažādus atrisinājumus līdzīgām situācijām.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu