Mākslīgais intelekts un roboti: palīgs vai drauds?

^{Alina Karpeļceva,}

^{Riga TechGirls līdzdibinātāja un izpilddirektore}

Piemēram, lielākā daļa aptaujāto (89%) dod priekšroku tam, lai viņus pie kases apkalpo pārdevējs - cilvēks, nevis robots. Tas uzreiz liecina, ka pašlaik Latvijas iedzīvotāji vēl joprojām nav pilnībā apmierināti ar ideju, ka tehnoloģijas nākotnē regulēs viņu dzīvi. Man par pārsteigumu tikai 1% aptaujāto noteikti dotu priekšroku tam, lai viņus pie kases apkalpo robots, nevis pārdevējs – cilvēks.

Pieļauju, ka cilvēkiem ir svarīga personīga pieeja un, iespējams, kāda patīkama saruna, kā dēļ vairums iedzīvotāju tomēr neizvēlētos pārdevējus – robotus. Piekrītu – tas ir svarīgi, bet cilvēku savstarpēja mijiedarbība biežāk ir sastopama mazos veikaliņos. Tajos parasti pārdevēji pazīst savus klientus, sveicina viens otru, un tas uzlabo klientu garastāvokli.

Tomēr lielos veikalos šī mijiedarbība diemžēl nav tik patīkama, jo kasieru sejās ir viegli nolasāms viņu sliktais garastāvoklis vai pat dusmas, kas radušās no simtiem apkalpoto cilvēku vienas dienas laikā.

«Baltic International Bank Latvijas barometra» pētījums

Esmu ievērojusi, ka tajos pašos pārtikas veikalos cilvēki neapzinās robotu priekšrocības. Piemēram, ar robotu iesaisti produktu skenēšana un svēršana ir daudz efektīvāka un ātrāka. Kurš cilvēks gan nevēlētos pavadīt īsāku laiku iepērkoties, lai ātrāk dotos mājās?

Pētījums atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti arī par mākslīgā intelekta attīstību. Lai gan es personīgi esmu automatizācijas un mākslīgā intelekta atbalstītāja, spēju saprast tos, kuri pret to ir skeptiski noskaņoti. Daži baidās, ka mākslīgais intelekts atņems cilvēkiem darbu, savukārt citi uzskata, ka dators nekad nevarēs domāt tik labi kā cilvēks.

Piekrītu, ka šobrīd datori ne vienmēr pieņem pareizos lēmumus, bet, pirms mēs par to skaļi runājam, ir nepieciešams saprast – kā tieši mākslīgais intelekts pieņem lēmumus? Pieņemsim, ka kāda datorprogramma balstās uz vienu no mākslīgā intelekta metodēm – mašīnmācīšanos. Mašīnmācīšanās nodarbojas ar tādu algoritmu izstrādi, kas ļauj datoriem uzlabot lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz kādu no datubāzēm.

Piemēram, lietotne spēj noteikt, kāds ir cilvēka garastāvoklis, skatoties tikai uz viņa attēlu. Tā prognozē cilvēka garastāvokli, pamatojoties uz datiem, pie kuriem tam ir pieeja. Lietotne salīdzina cilvēku seju ar citām sejām no datubāzes, kuras ir apzīmētas kā «skumji», «laimīgi», «noguruši» vai citām, un saka visticamāko variantu. Bet kas notiks, ja mums nav pietiekoši daudz datu, ar ko salīdzināt, un lietotne nav pārliecināta, kādu variantu izvēlēties? Ko darīt, ja kāda laimīga seja no datubāzes tika kļūdaini atzīmēta kā «skumja»?

Mašīnu apmācība balstās uz datiem, un dati var būt neobjektīvi. Tāpēc dažreiz mums joprojām ir vajadzīgi cilvēki, lai pārliecinātos, ka galarezultāts ir pareizs un ka sākotnējie dati ir labā kvalitātē.

Iedzīvotāji ir zinoši arī par to, ka par darbavietu trūkumu nenāksies uztraukties cilvēkiem – tehnoloģiju speciālistiem, kas strādā ar mākslīgo intelektu. Nākotnē ir gaidāmas vairākas jaunas profesijas, kuru pārstāvju uzdevums būs nodrošināt, lai dati būtu labā kvalitātē un būtu iespējams izmantot algoritmus. Piemēram, nākotnē varētu būt pieprasīti bezpilota automašīnu īpašnieki. ASV eksperti jau tagad izsaka priekšlikumus par automašīnas apdrošināšanas izmaksu celšanu, ja to vada cilvēks. Savukārt apdrošināšana bezpilota automašīnai būs lētāka, jo eksperti uzskata, ka tāda mašīna ir uzticamāka un drošāka. Pieļauju, ka kādā brīdī taksometru profesija, visticamākais, izzudīs vispār, bet tā vietā cilvēki varētu saņemt naudu, ja viņiem būs bezpilota auto.

Iedomājieties, jūs sēžat mājās, kamēr jūsu automašīna pārvadā pasažierus un pelna naudu no tā. Tas būtu jauki, vai ne? Protams, roboti aizstās cilvēkus ikdienas vienkāršos uzdevumos un kādas profesijas pazudīs, taču tiks radītas jaunas profesijas un jaunas darbavietas.

Robotika, protams, var palīdzēt ar vairākiem darbiem, ne tikai ar pārdošanu veikalā vai automašīnu vadīšanu. Roboti var glābt dzīvību, aizstājot cilvēkus bīstamos darbos, piemēram, kalnračus vai ugunsdzēsējus. Savukārt mākslīgais intelekts var palīdzēt cilvēkiem atrisināt dažādu pakāpju veselības problēmas, to skaitā pat izārstēt vēzi.

Uzskatu: ja cilvēkiem tiks sniegta pietiekami plaša informācija par robotu un mākslīgā intelekta priekšrocībām, viņu viedoklis un izpratne par nākotnes tehnoloģijām tiks pozitīvi ietekmēta.