Pieaugot savienoto ierīču popularitātei, palielinās arī ar to lietošanu saistītie drošības riski: jo vairāk «gudro lietu» ir saslēgtas vienā tīklā, jo plašākas iespējas iegūt informāciju par privātpersonām vai uzņēmumiem paveras kibernoziedzniekiem. Mobilo sakaru operatora BITE tehnoloģiju eksperti iesaka, kā parūpēties par savu datu drošību, neierobežojot tehnoloģiju lietošanu.
Lai tīklam, ko izmantojam, nepieslēgtos «nejauši» lietotāji, ir jāizmanto drošas paroles. Tas primāri attiecas uz rūteriem. Proti, ir
svarīgi aizstāt rūterī pēc noklusējama iestatīto bezvadu tīkla jeb Wi-Fi paroli un tā administrēšanas paneļa paroli ar sarežģītākām burtu, skaitļu un simbolu kombinācijām,
jo, lai uzlauztu ražotāja uzstādītās paroles, pietiek ar elementārām zināšanām programmēšanā. Tāpat uzņēmumos ieteicams nodalīt Wi‑Fi paroles, kas paredzētas darbiniekiem un viesiem.
Ja rūteris nodrošina šādu iespēju, tad ieteicams izveidot divus mājas Wi-Fi tīklus, kuriem pievienot dažādu ierīču grupas. Piemēram, datoriem, telefoniem, planšetdatoriem var izmantot vienu Wi-Fi tīklu, bet tādām «gudrajām» ierīcēm kā gaisa kvalitātes mērītāji, apgaismes objekti, videonovērošanas kameras utt. citu. Svarīgi ir ņemt vērā, ka drošības nolūkā šiem tīkliem ir jāuzstāda atšķirīgas paroles.
Lai kāds nelabvēlis nepārtvertu un neizmainītu datus, ko saņem vai nosūta mūsu datori un «gudrās» ierīces, tos ieteicams šifrēt. Turklāt to, vai un kā tiek aizsargāti šo ierīču ģenerētie vai saņemtie dati, vēlams precizēt jau pirms to iegādes.
Piemēram, iegādājoties bezvadu interneta rūteri, ir vērts pārliecināties, vai ierīcē tiek izmantots jaunākais WPA2 šifrēšanas protokols. To jebkurā brīdī var izdarīt arī rūteriem, kas iegādāti pirms krietna laika. Lai to izdarītu, ir jāpieslēdzas rūtera administrēšanas konsolei, jāieraksta pārlūkprogrammā tā IP adrese, lietotājvārds un parole (tie parasti ir vienādi), jāatrod iestatījumos cilne «Bezvadu drošība» vai «Bezvadu tīkls», kurā savukārt jāsameklē «Šifrēšanas veids» un jāpārliecinās, ka ir iespējots šifrēšanas protokols WPA2. Ja šāda izvēle netiek piedāvāta, rūtera ražotāja interneta mājaslapā ir jāpārliecinās par to, vai ierīcei ir paredzēta iespēja atjaunināt aparātprogrammatūru. Ja šādas iespējas nav, drošāk ir iegādāties jaunu rūteri.
Kaut arī ugunsmūris nepasargās no visiem kibernoziedznieku uzbrukumiem, tas ir ļoti nozīmīgs risinājums tā dēvēto «backdoor» jeb slepeno uzbrukumu, kuru laikā kaitīgās programmatūras cenšas apiet ierīces drošības iestatījumus, novēršanai. Turklāt, pretēji vispārpieņemtajam uzskatam,
ugunsmūra risinājumus var efektīvi izmantot ne vien interneta tīkla un datoru, bet arī viedtālruņu un planšetdatoru aizsardzībai.
Parasti ugunsmūris jau ir uzstādīts gan datoros, gan rūteros – lietotājam atliek to tikai iestatīt un noregulēt. Ja ražotājs šādu risinājumu nav paredzējis vai lietotāju piedāvātais risinājums neapmierina, var izmantot citas ugunsmūra programmatūras. Viedtālruņiem un planšetdatoriem šo papildu aizsardzību var uzstādīt, lejupielādējot ierīcēs īpaši šim mērķim izstrādātas mobilās aplikācijas. Svarīgi gan ņemt vērā, ka
nepareizi noregulēts ugunsmūris var apgrūtināt interneta lietošanu ierīcē,
jo liedz savienojuma iespējas ar dažādām interneta vietnēm.
Ja mājas vai uzņēmuma interneta tīkla aizsardzību jau nodrošina šā pakalpojuma sniedzējs,
ieteicams uzstādīt antivīrusa risinājumus gan datoriem, gan arī planšetdatoriem un viedtālruņiem
– tie palīdzēs pasargāt ierīces no nevēlamām reklāmām, vīrusiem un dažādām kaitīgām programmatūrām.
Portālā «Techradar.com» pieejamā informācija liecina, ka par labāko antivīrusu «iOS» ierīcēm atzīts «Avira Mobile Security», bet «Android» ierīcēm - «Avast Mobile Security».
«Savienoto ierīču un lietu interneta uzdevums ir palīdzēt mums kontrolēt apkārtējo pasauli un atvieglot dažādus ikdienas procesus, tāpēc to lietojums strauji pieaug. Pēc «Mobile Future» ekspertu prognozēm, jau tuvāko divu gadu laikā visā pasaulē interneta savienojums tiks izmantots 50 miljardiem ierīču, bet 2022.gadā katrā mājsaimniecībā būs ap 500 savienoto ierīču. Ņemot vērā, ka šīs ierīces kļūst aizvien vairāk atkarīgas viena no otras, par to drošību jādomā kompleksi,» uzsver Butens.
