Smejošā seja ar atvērtu muti un apaļām acīm ir Latvijā visbiežāk lietotā emocijzīme – tā ikdienas virtuālajā saziņā tiek izmantota 42% gadījumu – noskaidrots Samsung veiktajā aptaujā. Tam seko gaisa skūpstu sūtošā sejiņa, kas tiek lietota trešdaļā gadījumu, un emodži jeb smaidiņš ar prieka asarām (26%).
Smaidīgo seju ar atvērto muti, baltajiem zobiem un apaļajām acīm saziņā ievērojami biežāk izmanto tieši vīrieši, un tā ir populārākā krievvalodīgi runājošo iedzīvotāju vidū. Savukārt daiļā dzimuma pārstāves un aptaujātie vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir tie, kuri biežāk izrāda savas emocijas ar gaisa skūpsta un prieka asaru smaidiņa palīdzību. Gaisa skūpsta emocijzīme vairāk ienāk arī krievvalodīgi runājošo virtuālajā saziņā, kamēr prieka asaru emodži – latviešu.
Virtuālās emocijzīmju enciklopēdijas emojipedia.org veidotāji izpētījuši, ka
sešu gadu laikā kopš emocijzīmju ienākšanas saziņā to oficiālais skaits no 471 pieaudzis līdz 2666,
un tiek prognozēts, ka šis skaits turpinās pieaugt. Piemēram, Galaxy S9 sērijas viedtālruņos no selfija iespējams izveidot personalizētas emocijzīmes.
Interesanti, ka Latvijā visbiežāk lietoto smaidiņu vidū ir tikai pozitīvās emocijzīmes.
Populārāko augšgalā ir arī smejošais smaidiņš ar atvērto muti un ovāli garenajām acīm (17%), smaidošā sejiņa ar pietvīkušajiem vaigiem (17%), smejošā sejiņa ar samiegtajām acīm (16%) un sejiņa ar vienu piemiegto aci (15%).
Latgalē dzīvojošie, kuri ierasti tiek uzskatīti par sirsnīgākā reģiona pārstāvjiem, salīdzinoši vairāk nekā citu novadu, Rīgas un tās apkaimes iedzīvotāji, virtuālajā saziņā izmanto smaidiņu ar sirds formas acīm (21%), savukārt zemgaļi – smaidošo sejiņu ar pietvīkušajiem vaigiem (28%).
Salīdzinājumam – pasaulē, tostarp sociālajos tīklos Facebook un Twitter, populārākā emocijzīme ir smejošā sejiņa ar prieka asarām, kas Latvijā ir trešā visbiežāk izmantotā emocijzīme. Tam seko smaidiņš ar sirsniņacīm un smejošā sejiņa ar apaļajām acīm, kas Latvijā iemantojusi vislielāko popularitāti.
Aptauju 2018. gada aprīlī pēc Samsung pasūtījuma veikusi AS Norstat Latvija, aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem.
