Neandertālieši, kas bieži vien tiek attēloti kā ņurdoši un noauguši briesmoņi ar milnām, varētu būt spējuši sarunāties sarežģītā valodā, ceturtdien pavēstīja zinātnieki.
DNS analīzes parāda, ka neandertāliešiem tāpat kā cilvēkiem bijušas divas būtiskas izmaiņas gēnā FOXP2, kurš ir atbildīgs par runu, un attiecīgi viņiem bijuši daži no priekšnosacījumiem runas attīstīšanai.
"Ja skatās no ģenētikas puses, neandertāliešiem varēja būt tāda pati runa kā mums," sacīja pētījumu vadījušais Maksa Planka institūta bioķīmiķis Johaness Krauze.
Taču par prasmi runāt varētu būt atbildīgi arī daudzi pagaidām vēl nezināmi gēni, norāda zinātnieki.
FOXP2 ražo proteīnu, kas ieslēdz un izslēdz citus gēnus, un ja cilvēkam ir nefunkcionējoša šī gēna kopija, viņam ir problēmas runāt.
Arī dzīvniekiem ir šis gēns, un zinātnieki bija uzskatījuši, ka salīdzinoši nelielās FOXP2 izmaiņas notika pirms 200 000 gadu, kad arī radās cilvēki.
Taču izdevumā "Current Biology" publicētais pētījums pieļauj, ka izmaiņas notikušas daudz agrāk, iespējams, pat pirms 400 000.
"Mēs ar pārsteigumu atklājām tieši tādu pašu FOXP2 variantu, kāds ir cilvēkiem," sacīja Krauze. "Tas norāda uz to, ka pēdējam neandertālieša un cilvēka priekštecim bija šis gēns."
Neviens nezina, vai neandertālieši spējuši runāt, taču šis pētījums parāda, ka viņiem vismaz bija runai nepieciešamā gēna izmaiņa, sacīja Krauze.
"Valoda ir daudz izsmalcinātāks veids, kā zināšanas nodot nākamajai paaudzei," norādīja Krauze. "Ja tu nemācies, tu dzīvo kā zīdainis."
Veicot pētījumu, zinātnieki ieguva DNS paraugus no nesen Spānijas ziemeļos atrastām neandertāliešu atliekām.
Tā kā kauli bija ļoti labi saglabājušies, zinātnieki arī spējuši iegūt kodola DNS, kas paver ceļu daudz labāk izprast cilvēka un neandertālieša evolūciju, sacīja Krauze. "Kodola DNS ir DNS šūnas kodolā, kas ietver gandrīz visu cilvēka ģenētisko informāciju. Mēs tagad varam izpētīt katru neandertālieša gēnu, kas mūs interesē."
