Zinātnieki, kas analizē no kosmosa kuģa "Cassini" saņemtos datus par mīklaino Saturna pavadoni Enceladu, atklājuši, ka uz šā nelielā debess ķermeņa atrodami trīs svarīgi nosacījumi dzīvības pastāvēšanai - relatīvs siltums, ūdens un organiskās vielas.
ASV un Eiropas kopīgās misijas pētnieki gan neziņo, ka būtu atklājuši uz Saturna mēness kādas konkrētas dzīvības izpausmes, bet norāda, ka tās klātbūtni ir vērts meklēt Encelada geizeros, kas no planētas ledainās virsmas raida tvaika mutuļus 800 kilometru augstumā.
Pēc viņu teiktā, šie mutuļi sastāv galvenokārt no ūdens tvaikiem, bet satur metānu, oglekļa monoksīdu, ogļskābo gāzi, kā arī vienkāršākas un sarežģītākas organiskās molekulas. Ķīmiskā sastāva ziņā geizeri ļoti atgādina komētas.
"Uz Encelada mēs varam novērot trīs svarīgākos dzīvības rašanās nosacījumus - ūdeni, lai gan iespējams, ka tas tur nepastāv šķidrā veidā, organiskās vielas un siltuma avotu," izteicies Kolorādo universitātes pētnieks Lerijs Espozito.
Viņš atzinis, ka šobrīd nav iespējams pateikt, vai Encelada dzīlēs varētu būt šķidrs ūdens un vai tajā var mājot dzīvība, bet šim jautājumam varēs pievērst lielāku uzmanību augustā, kad "Cassini" atkal pārlidos pavadoni.
Pirms divām nedēļām "Cassini" izlidoja cauri vienam Encelada ledus tvaiku mutulim aptuveni 200 kilometru augstumā virs planētas virsmas un konstatēja temperatūru, kas ir daudz augstāka par līdz šim tur fiksēto - "tikai" mīnus 93 grādi pēc Celsija.
Lai gan pēc Zemes mērogiem to grūti nosaukt par siltumu, zinātnieki norāda, ka tā krietni pārsniedz apkārtējo temperatūru, un pieļauj, ka dziļāk pavadoņa iekšpusē varētu būt vēl siltāks.
Encelads, kura diametrs ir tikai 500 kilometru, tika atklāts jau 1789.gadā un uzskatīts par pilnīgi sastingušu debess ķermeni, taču beidzamo gadu laikā "Cassini" novērojumi zinātniekiem ļāvuši secināt, ka tas ļoti atšķiras no pārējiem Saturna mēnešiem.
Pavadoņa virsmu klāj ledus kārtiņa, kas gandrīz pilnībā atstaro uz to krītošo Saules gaismu, līdz ar to tam ir visatstarojošākā virsma visā Saules sistēmā. Enceladam ir arī sava atmosfēra.
2005.gadā "Cassini" pirmo reizi fiksēja plaisām klātajā pavadoņa dienvidpola apkaimē tvaika un smalku ledus putekļu geizerus, kas izraisīja zinātnieku lielu interesi.
Daži pētnieki domā, ka geizeru izcelsme varētu būt saistīta ar šķidru ūdeni - iespējams, pat veselu okeānu - zem pavadoņa virsmas.
Eksperti tagad vaicā, vai Encelada iekšienē, kur nenonāk saules gaisma un tādējādi nav iespējama fotosintēze un nav arī skābekļa, var pastāvēt dzīvība. Viņi norāda, ka arī uz Zemes atrastas eksotiskas ekosistēmas, kas apliecina, ka mikroorganismi var pārtikt no enerģijas, kas rodas vai nu dažādu minerālu ķīmiskās mijiedarbības ceļā, vai arī iežu radioaktīvās sabrukšanas rezultātā.
Video
