Šodien Eiropas Kosmiskā aģentūra (ESA) Minhenē rīkos preses konferenci, kurā iepazīstinās ar pirmajiem latviešu astronoma Kārļa Šteina vārdā nosauktās mazās planētas - asteroīda "2867 Šteins" - tuvplāna uzņēmumiem.
Stundu pēc preses konferences attēli tiks publicēti arī ESA tīmekļa vietnē "www.esa.int".
Vakar kosmiskais aparāts "Rosetta" pārlidoja asteroīdu "2867 Šteins". Pārlidojums ar ātrumu 8,6 kilometri sekundē notika 360 miljonu kilometru attālumā no Zemes, kas ir aptuveni divarpus reizes tālāk nekā no Zemes līdz Saulei.
Vakar plkst.21.58 pēc Latvijas laika kosmiskais aparāts pietuvojās asteroīdam līdz 800 kilometru attālumam, kas kosmosa izpētes mērogos ir pietiekams attālums, lai veiktu galveno raksturlielumu pētījumus un ļautu vizuāli noskaidrot, kā izskatās ievērojamā latviešu astronoma vārdā nosauktais debess ķermenis.
Patlaban par asteroīdu zināms, ka tas ir aptuveni piecus kilometru liels, ar neregulāru formu un tas apriņķo ap savu asi sešās stundās. Ar neapbruņotu aci asteroīds nav novērojams. Asteroīdu 1969.gadā atklāja astronoms Nikolajs Černihs no Krimas Astrofizikas observatorijas. Asteroīds pieder pie galvenās asteroīdu joslas (orbīta atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām), un tas apriņķo Sauli 3,6 gados.
Lai arī līdz šim identificēti tūkstošiem asteroīdu, tikai retais no tiem ir pētīts no neliela attāluma un tikai 14 asteroīdiem ir ar Latviju saistīti vārdi.
"Rosetta" ir Eiropas Kosmiskās aģentūras projekts, kura galvenais mērķis ir novērot "67P/Čurjumova-Gerasimenko" komētu, nogādājot uz tās nolaižamo aparātu un paliekot orbītā ap komētu viena gada garumā. Ceļš uz komētu veidots tā, ka "Rosetta" trajektorija iet gar diviem asteroīdiem: "2867 Šteins" un "14 Lutēcija".
Latviešu astronoms Kārlis Šteins (1911-1983) bija Latvijas Valsts universitātes Teorētiskās fizikas katedras mācību spēks, docents un profesors, Starptautiskās Astronomu savienības (IAU) biedrs un PSRS Zinātņu akadēmijas Astronomijas padomes loceklis. Viņš ir bagātinājis astronomiju ar saviem pētījumiem par Saules un planētu sistēmas izcelsmi un planētu kustību, kā arī precīza laika mērīšanu.
1935.un 1936.gadā Šteins strādāja Krakovas observatorijā Polijā, kur viņš pirmais noteica mazās planētas "1933 OP=QP" precīzu orbītu un ieguva tiesības tai dot nosaukumu "1284 Latvia".
