Vācijas Maksa Planka evolucionārās antropoloģijas institūta zinātniskais kolektīvs pabeidz neandertāliešu ģenētiskā koda atjaunošanu, un zinātnieku aprindās sākušās diskusijas, vai nevajadzētu atkal dzīvē atgriezt šos cilvēkveidīgos radījumus.
Darbu vadītājs profesors Svante Paabo uzskata, ka mūsdienu zinātne un gēnu inženierija ir sasniegusi līmeni, kad ir radīti nepieciešamie apstākļi neandertālieša atdzimšanai. Pašlaik gan zinātnieku aprindās nav vienota viedokļa par vajadzību otrreizējai neandertālieša atnākšanai, kurš savulaik neizturēja konkurenci ar "homo sapiens". Modernajam cilvēkam un neandertāliešiem ir kopīgs sencis, no kura viņi nošķīrās aptuveni pirms 300 000 gadu. Druknie, ar zemiem uzacu lokiem apveltītie neandertālieši pirms 170 000 gadu apdzīvoja daļu Centrāleiropas, Vidusāzijas un Tuvos Austrumus, taču pirms 28 000 gadu viņu pēdas izzūd. Pēdējā zināmā neandertāliešu cilts patvēruma vieta bijusi Gibraltārā. Kāpēc viņi izmira, joprojām ir karstu debašu jautājums, jo zināmu laiku neandertālieši un modernie cilvēki pastāvēja līdzās.
