Spēcīgā zemestrīce, kas sestdien satricināja Čīli, visticamāk, nobīdījusi Zemes asi, tādējādi nedaudz saīsinot diennakts ilgumu, otrdien pavēstīja ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieks Ričards Gross.
Pēc viņa aprēķiniem, 8,8 balles stiprais pazemes grūdiens nobīdījis planētas asi par astoņiem centimetriem, teikts NASA izplatītajā paziņojumā.
Zemes diennakts garums atkarīgs no laika, kas planētai nepieciešams, lai veiktu vienu pilnu rotāciju ap savu asi, tādējādi ass nobīde ietekmē rotācijas ilgumu.
Ja pētnieka aprēķini ir precīzi, zemestrīce nobīdījusi planētas asi par astoņiem centimetriem un diennakts garums sarucis par 1,26 mikrosekundēm.
Mikrosekunde ir sekundes miljonā daļa.
Saskaņā ar pētnieku aplēsēm Čīles zemestrīcei bijusi vēl lielāka ietekme uz Zemes asi nekā 9,1 balli spēcīgajam pazemes grūdienam, kas 2004.gadā izraisīja katastrofālo cunami Āzijā. Tas izskaidrojams ar faktu, ka lūzuma līnija Čīles zemestrīces gadījumā "Zemē iestiepjas nedaudz stāvākā leņķī, nekā tā, kas vainojama 2004.gada" pazemes grūdienā Indonēzijā. Tolaik Zemes ass nobīdījās par aptuveni septiņiem centimetriem, savukārt diennakts ilgums saruka par 6,8 mikrosekundēm, liecina NASA aprēķini.
Jau ziņots, ka postošās Čīles zemestrīces upuru skaits atbilstoši oficiālajiem datiem sasniedzis 795 cilvēkus, otrdien apstiprināja šīs valsts prezidente Mišela Bašlē.
